Kaujas lauka maiņa
Jēdziens «kiberkarš» pirmo reizi lietots pirms 20 gadiem, kad ASV militārais stratēģis Džons Arkvila aprakstīja līdz tam neeksistējušu kaujas veidu. Kopš 1993. gada kiberdrošība kļuvusi par tik aktuālu jautājumu, ka ASV prezidents Baraks Obama šā gada uzrunā par stāvokli valstī uzsvēra, ka kiberuzbrukuma draudiem jāpievērš pastiprināta uzmanība.
Agrāk kiberdrošība bija pozicionēta kā aizsardzības jautājums, taču tagad tā ieņem arvien kaujinieciskāku formu. Naskākie hakeri mūsdienās spējīgi veikt uzbrukumus, ar kuriem tiek atslēgta piemēram, ūdensapgāde, traucēta elektrības vai siltumapgādes sistēmas darbība, kā arī apturēta satiksme. Tā kā kiberuzbrukumi kļūst arvien komplicētāki, turklāt to izstrādē ieplūst arvien lielākas naudas summas, eksperti norāda, ka hakeri bieži saņem valsts finansējumu.
«Ir liela iespējamība, ka nākamā Pērlhārbora, ko mēs piedzīvosim, tikpat labi varētu būt kiberuzbrukums,» atsaucoties uz Otrā pasaules kara uzbrukumu amerikāņu militārajai bāzei, ASV aizsardzības ministra Leona Panetas teikto citēja The Huffington Post.
ASV pēdējās nedēļās piedzīvojušas virkni hakeru uzbrukumu medijiem, valsts iestādēm un uzņēmumiem. Kā secinājis amerikāņu kiberdrošības uzņēmums Mandiant, uzbrukumos vainojams Ķīnas armijas hakeru grupējums, lai gan Pekina to noliedz. Ķīnas armijas slepenā Vienība 61398 izzagusi jau simtiem terabaitu informācijas vismaz 141 organizācijai visā pasaulē, galvenokārt ASV.
Taču arī ASV ir aktīvas kibersfērā un neslēpj, ka B. Obama pilnvarojis virkni uzbrukumu Irānai. Aizdomas apstiprinājās pagājušā gada jūnijā, kad tika atklāts, ka datortārpu Stuxnet kopīgiem spēkiem izstrādājušas ASV un Izraēla. Stuxnet iejaucās Irānas kodolstaciju datorsistēmās, tādā veidā panākot urāna bagātināšanas centrifūgu darbības traucējumus.
ASV vairs neslēpj, ka izstrādā kiberuzbrukumu kaujas plānu, ar kuru varētu vērsties pret valstīm, kas apdraudētu amerikāņu intereses. Kā vēstīja laikraksts The New York Times, B. Obama pats dos pavēli sākt kiberuzbrukumu, ja no kādas valsts būs reāli draudi, taču kiberdrošības plāns, visticamāk, tiks turēts slepenībā.
Pāreju no kiberaizsardzības uz kiberuzbrukumiem iezīmēja arī ASV Aizsardzības progresīvo pētījumu projektu aģentūras (DARPA) oktobrī aizsāktā programma, kuras mērķis ir izstrādāt «revolucionāras tehnoloģijas kiberieroču izpratnei, izveidei un pārvaldīšanai».
Pentagonam ir sava kiberkaravīru komanda, kurā ir ap 900 cilvēku, taču nākamajos piecos gados kiberkaravīru skaitu plānots palielināt līdz 4,9 tūkstošiem. Apzinoties izmaiņas mūsdienu karamākslā, ASV šomēnes paziņoja, ka turpmāk armijas goda medaļas varēs saņemt arī kiberkaravīri.
Trūkst speciālistu
ASV piemēram kiberaizsardzības jomā seko arī Eiropa, taču Eiropas Komisijas kiberaizsardzības stratēģija ir tikai sākotnējā izstrādes fāzē. Janvāra ziņojumā arī NATO uzsvēra, ka kiberuzbrukumi ir jauns drauds, pret ko aliansei jāizstrādā aizsardzības plāns. NATO aicinājusi dalībvalstis vienoties, vai un kādā gadījumā alianse varētu uz kiberuzbrukumu kādai dalībvalstij atbildēt ar militāru spēku.
Kā uzsver The Economist, viena no akūtākajām problēmām, kas kavē valstu kiberdrošības attīstību, ir speciālistu trūkums. Izglītības iestāžu programmās trūkst kiberdrošībai veltīto kursu skaitu, bet lielai daļai profesionāļu ir krimināla sodāmība par hakeru darbību pagātnē. Pēc britu valdības aplēsēm, jāpaiet aptuveni 20 gadiem, lai pārvarētu kvalificēto speciālistu trūkumu.