Savukārt Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs norādīja, ka Ukraina kļuvusi par instrumentu Nīderlandes eiroskeptiķu rokās.
"Mēs cienām Nīderlandes iedzīvotāju lēmumu. Referenduma rezultāti parāda Nīderlandes pilsoņu vēlmi mainīt pašu Eiropas Savienību un padarīt to atvērtāku saviem pilsoņiem," paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem secināja Grībauskaite.
"Lietuvas, kā arī visas Eiropas uzdevums ir turpināt aktīvi atbalstīt Ukrainas izvēli par Eiropu," viņa piebilda.
Savukārt Linkevičs ceturtdien ziņu aģentūrai BNS sacīja, ka Ukraina ir kļuvusi par instrumentu Nīderlandes eiroskeptiķu rokās un Eiropai ir jāsāk nopietni satraukties par Krievijas propagandas ietekmi.
"Ukraina ir kļuvusi par instrumentu, lai paustu pret Eiropu vērstu viedokli," teica Lietuvas ārlietu ministrs, secinot, ka lielākā daļa vēlētāju Nīderlandē "gandrīz nesaprata, par ko balso".
"Ir pienācis laiks ES sākt nopietni uztraukties par Krievijas propagandu, kas darbojas pašā ES sirdī. Meli un puspatiesības, kuras iniciatori izplatīja, ļoti līdzinājās [Krievijas propagandas mediju kanālu] Sputnik un Russia Today vēstītajam," piebilda Linkevičs.
Kā norādīja Lietuvas ārlietu ministrs, viņš nedomā, ka Nīderlandes referenduma rezultāti būtiski mainīs ES attiecības ar Ukrainu, jo asociācijas līgumu ar Ukrainu var "piemērot uz laiku" pat tad, ja tas nav ratificēts.
Jau ziņots, ka provizoriski rezultāti liecina, ka Nīderlandes vēlētāji trešdien notikušajā referendumā noraidīja ES asociācijas līgumu ar Ukrainu. Pēc 99,8% balsu saskaitīšanas konstatēts, ka 61,1% referenduma dalībnieku balsojuši pret tā dēvēto ES un Ukrainas asociācijas līgumu, savukārt to atbalstījuši tikai 38,1%, vēstīja Nīderlandes ziņu aģentūra ANP.
Lai gan referendums nav juridiski saistošs, tā rīkotāju mērķis ir demonstrēt vispārēju pilsoņu neapmierinātību ar ES politiku.