Lai noklausītos ievērojamā sociologa un filozofa lekciju Lēvenas katoļu universitātes lielākajā auditorijā piektdien, 26.aprīlī, bija pulcējušies vairāk nekā 500 studentu, bet tie, kuriem nepaveicās ieņemt vietas zālē, varēja lekciju vērot uz milzīga videoekrāna, kas bija novietots ārpus ēkas. Kad 83 gadus vecais Hābermāss beidzot parādījās katedrā, auditorija piecēlās un sveica filozofu ar ilgstošiem aplausiem.
Hābermāss nolasīja lekciju "Demokrātija, solidaritāte un Eiropas krīze", kas bija viņa pirmā Eiropas politikai veltītā publiskā uzstāšanās vairāku gadu laikā. Auditorijā bija arī Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs.
Hābermāss asi kritizēja pašreizējo finansiālajās grūtībās nonākušo dalībvalstu glābšanas politiku, norādot, ka ES esot pārvērtusies par tehnokrātiju, kas orientējas uz finanšu tirgu. Tā vietā filozofs aicina veidot "pārnacionālu" demokrātiju, kurā pašreizējās dalībvalstis turpinātu pastāvēt, taču atteiktos no savas suverenitātes. "Ja mēs vēlamies saglabāt kopīgo valūtu, nepietiek piešķirt kredītu atsevišķām bankrotējušām valstīm, lai tās nostādītu atkal uz kājām," skaidroja Hābermāss. "Tā vietā mums vajadzīga solidaritāte un kooperatīva pieeja, kas izrietētu no kopīgas politiskās perspektīvas."
Viņš aicināja arī demokratizēt ES un nodrošināt demokrātisku Eiropadomes vadību.
Filozofs piebilda, ka jāsasauc konvents, kas pārskatītu un grozītu ES līgumus. Vienlaikus viņš pauda pārliecību, ka atslēga Eiropas Savienības pārmaiņām atrodas Vācijas rokās.
Berlīne ieguvusi vadošo lomu, pateicoties demogrāfiskajiem un ekonomiskajiem cēloņiem, taču tā nedrīkst padoties kārdinājumam iet savu neatkarīgo ceļu, uzsvēra Hābermāss. Nav jārunā par "vācu Eiropu", bet gan par "Vāciju Eiropā", norādīja lektors.
Lai arī nākotnē saglabātu eirozonu, valūtas ūnijai jāpārtop patiesā politiskā savienībā, piebilda filozofs.
Rompejs, kurš pats sāka studēt filozofiju 1968.gadā, kad Hābermāss jau bija plaši pazīstams sociologs, atzina, ka satikt ievērojamo filozofu ir kas īpašs, jo viņš ir vīrs, kas par Eiropu un Eiropas vienotību teoretizējis jau desmitgadēm ilgi. Tomēr Eiropadomes prezidents piebilda, ka tad, "kad viens ar otru runājam, mēs neesam par visu vienisprātis. Kā politiķim un intelektuālim mūsu lomas un pienākumi ir atšķirīgi". Savukārt Hābermāss atzina, ka viņš izprot grūtības, kādas ir Eiropadomei, pieņemot tālejošus lēmumus. "Neviens nevēlas sev atņemt varu, taču ekonomiskā realitāte nesīs pārmaiņas," norādīja filozofs.
Taču Rompejs savā īsajā uzrunā netieši iebilda pret šo apgalvojumu, norādot, ka dalībvalstu galvas un vadītāji drīzumā, domājams, kopīgi pieņems vēsturiskus lēmumus. "Jūs man arī teicāt, ka esat norūpējies par valstīm, kuras var tikt spiestas iet pašas savu ceļu," diskusijā ar Hābermāsu sacīja Rompejs. "Šis bažas attiecas arī uz jūsu paša valsti Vāciju." Taču Vācija un citas dalībvalstis ir stingri iekļāvušās un integrējušās ES un "jūs un es" ir kļuvis par "mēs", piebilda Eiropadomes prezidents.
Pēc lekcijas Hābermāss atbildēja uz jautājumiem, kurus uzdeva auditorijā esošie studenti un profesori. Vienā no atbildēm viņš atzina, ka stingrie taupības pasākumi, kurus īstenojusi Vācija un citas maksātspējīgās valstis Eiropas ziemeļos, būtu jāmīkstina. "Es dotu priekšroku līdzsvarotākam ekonomikas kursam, kas paredzētu uz reģioniem un veselām valstīm fokusētas investīciju programmas," sacīja filozofs. "Tam vajadzētu pretdarboties pašreiz pieaugošajai tendencei, plaisas paplašināšanās tendencei starp eirozonas dalībvalstīm konkurētspējas un citu fundamentālu aspektu ziņā."
Auditorijā esošais doktorantūras students Pēters Omzels pauda pārliecību, ka Hābermāsa kritika atspoguļo ES gados jauno pilsoņu viedokli. "Mums joprojām ir sapnis par Eiropas ideju, taču mēs esam vīlušies Eiropas pašreizējā pārvaldē," sacīja Omzels.
Lekcijas noslēgumā Hābermāss ieskatījās pulkstenī un atvainojās, ka aizņēmis tik daudz laika, izsaucot smieklus auditorijā. Tomēr noslēgumā filozofs vērsās pie Rompeja ar vēl vienu repliku: "Eiropas valdības vienkārši ir pārāk bailīgas. Ar ES saistīti jautājumi lemšanai jādod tautai."