"Netanjahu spēlēja, mēs maksāsim" - vēsta viens no populārā laikraksta Yediot Aharonot virsrakstiem, kamēr cits nesaudzīgi ziņo: "Zaudētāja pusē". Tikmēr Yediot Aharonot karikatūrā atainots Romnijs, kurš, izformējot savus vēlēšanu kampaņas birojus, sievai saka: "Nabaga Bibi (Netanjahu), es piezvanīšu viņam, lai izteiktu līdzjūtību."
Spriedze Obamas un Netanjahu starpā sāka pieaugt jau Obamas pirmā prezidentūras termiņa laikā, uzskatāmi iezīmējot abu līderu atšķirīgos viedokļus tādos būtiskos jautājumos kā Tuvo Austrumu miera process un Irānas jautājums. Nereti abu valstu domstarpības pārauga augsta līmeņa strīdos. "Obamam tagad ir četri gadi, lai nokārtotu rēķinus ar Netanjahu par viņa atklāto atbalstu Mitam Romnijam, par pazemošanu Kongresa priekšā, par sarunu iesaldēšanu ar palestīniešiem, par [kolonistu] apmetnēm un centieniem pasniegt viņam mācību stundas Irānas jautājumā," ziņo kreisi noskaņotais laikraksts Haaretz.
Tomēr visvairāk Obamas administrāciju satracināja Netanjahu atbalsts Romnijam, un Obama, visticamāk, mēģinās nokārtot rēķinus ar Netanjahu, atzīmējis laikraksts Maariv. "Rēķinu kārtošana būs personiska (..) par to, ko Vašingtona uztver kā uzkrītošu jaukšanos Amerikas prezidenta vēlēšanās," norādījis komentētājs Elija Bardenšteins, piebilstot, ka Netanjahu ir ļoti noraizējies.
Uzticības krīze abu valstu līderu starpā ir radījusi "milzīgas bailes Jeruzalemē", atzīmējis Bardenšteins. "Ja viņš (Obama) atriebsies Bibi vai tikai uzvedīsies ar vēsa prāta racionālismu, mēs būsim grūtā situācijā," laikrakstam Maariv atzinusi kāda Netanjahu tuvu stāvoša amatpersona.
Vairums komentētāju ir vienisprātis, ka Obamas attieksme būs vēsa, kas var radīt galvassāpes Netanjahu, kuram janvārī stāv priekšā parlamenta vēlēšanas. Domājams, ka Obamas administrācija savu attieksmi pret Izraēlu parādīs jau tuvāko nedēļu laikā, kad palestīniešu pašpārvaldes prezidents Mahmuds Abass iesniegs ANO rezolūciju, kurā izteikts lūgums piešķirt palestīniešiem pieaicinātās valsts statusu, kam kategoriski iebilst Izraēla. Šobrīd Palestīnas Atbrīvošanās organizācijai ANO ir novērotāja statuss. Pagājušajā gadā palestīnieši mēģināja iegūt pilntiesīgas dalībvalsts statusu, taču šis mēģinājums nonāca strupceļā vēl pirms ierosinājuma nodošanas balsošanai Drošības padomē, jo pret to iebilda ASV, kam padomē ir veto tiesības.
Taču jautājumu par pieaicinātās valsts statusa piešķiršanu iespējams izšķirt ar balsojumu Ģenerālajā asamblejā, un tam nepieciešams tikai vienkāršs vairākums, ko palestīnieši, domājams, bez pūlēm varētu nodrošināt. "Viens jautājums ir, vai Obama izmantos visu savu potenciālo kapitālu, lai viņus apturētu. Gluži cits jautājums ir, vai Obama izlems atļaut viņiem to darīt. Iedomājieties, cik ļoti tas patiks Netanjahu," atzīmējis Bardenšteins. "Netanjahu nevarēs izvairīties no grūtu lēmumu pieņemšanas un augstas politiskās cenas maksāšanas (..). Viņš var attapties pakļauts pārbaudījumam ātrāk, nekā gaidīts," uzskata Bardenšteins.
Būtisks jautājums, kas rada bažas kā Obamam, tā Netanjahu, ir arī Irānas un sešu pasaules lielvaru sarunu atsākšana, kam būtu jānotiek līdz gada beigām.
"Obama neaizmirsīs un nepiedos Netanjahu viņa atbalstu Mitam Romnijam," nesaudzīgi norādījis Haaretz žurnālists Baraks Ravids. Tomēr viņš paudis cerību, kas abi līderi spēs pārvarēt nesaprašanos un sadarboties šajos divos jautājumos. "Netanjahu jādara viss, kas ir viņa spēkos, lai palīdzētu Obamam palīdzēt viņam," uzskata Ravids.