Ņemot vērā, ka tā ir trešā lielākā pasaulē, droši var prognozēt, ka Japānas ekonomiskā satricinājuma pēcgrūdienus izjutīs arī pārējā pasaule, kas ir atkarīga no daudzām japāņu ražotām precēm.
Tomēr nesen notikusī dabas katastrofa nav lielākā nelaime, kas jebkad piemeklējusi japāņu tautu. Smagākos brīžus tā piedzīvoja Otrā pasaules kara beigās, kad 1945. gada augustā ar triju dienu starpību ASV gaisa spēki virs Japānas pilsētām Hirosimas un Nagasaki nometa atombumbas, kas nogalināja vairāk nekā 200 tūkstošus civiliedzīvotāju un piespieda nacistiskās Vācijas sabiedroto Tokiju izkārt balto karogu.
Kara laikā tika iznīcināti 40% Japānas rūpnīcu, ražošana samazinājās līdz XIX gadsimta beigu līmenim. Faktiski bija iznīcināts viss, ko Japāna bija sasniegusi kopš 1867. gada, kad pie varas nāca imperators Meidzi, kurš Japānu no feodālas un nabadzīgas valsts veidoja par pasaules lielvaru. Tomēr pirmajos pēckara gados japāņu nācija mobilizējās un turpmākajos 50 gados panāca, ka Japāna kļūst par vienu no bagātākajām valstīm pasaulē.
Japānas brīnums
Pirmajos pēckara gados Japānai vajadzēja atjaunot sagrauto rūpniecību, tādēļ līdzekļi tika novirzīti elektroenerģijas ražošanai, ogļu, dzelzs un tērauda ieguvei. Laikaposmā no 1953. līdz 1965. gadam rūpniecības un kalnrūpniecības apjoms pieauga par 13%, celtniecības nozare palielinājās par 11%. 1965. gadā šajās nozarēs bija nodarbināts 41% ekonomisko aktīvo iedzīvotāju. Likumsakarīgi, ka šajā laikā veiksmīgi atkopās Japānas ekonomika kopumā, jo IK pieauga vairāk nekā par 9% gadā.
Japānas atdzimšana nenotika tikai pašu japāņu spēkiem, jo pēc kapitulācijas valsti okupēja ASV, kas bija vienas no Otrā pasaules kara uzvarētājvalstīm. Līdz 1952. gadam, kad tika parakstīts Sanfrancisko miera līgums, kas izbeidza okupāciju, Vašingtona Japānai sniedza palīdzību 1,9 miljardu dolāru (950 miljoni latu) apmērā, kas tolaik veidoja ap 15% no valsts importa un 4% no iekšzemes kopprodukta (IK). Aptuveni 59% no palīdzības bija pārtika, 15% - rūpniecības izejmateriāli.
Korejas kara laikā ASV Japānai maksāja par dažādu preču piegādi Korejas pussalā izvietotajiem amerikāņu bruņotajiem spēkiem. Šis pasūtījums bija 27% no Japānas kopējā eksporta apjoma un 7% no IK 1953. gadā.
Sešdesmitajos gados Japānas rūpniecībā aizvien lielāku nozīmi sāka iegūt automašīnu, kuģu un mašīnu detaļu ražošana. Septiņdesmitajos gados strauji pieauga pakalpojumu sektora nozīme Japānas ekonomikā. Šajā desmitgadē vidējā IK izaugsme gadā bija pieci procenti.
Japānas milzu izaugsme daudzējādā ziņā saistāma ar augsti kvalificēto darbaspēku, kura produktivitāte auga strauji, bet atalgojuma pieaugums bija samērā neliels. Jāņem vērā, ka liela daļa japāņu vienā uzņēmumā strādā visu darba mūžu, tāpēc Japānas kompānijas ir kā lielas ģimenes. Arī mūsdienās nereti daudzi jaunie labi izglītotie speciālisti nevar iegūt darbu kādā no lielajiem uzņēmumiem, jo tiem ir savs ilggadējo darbinieku kodols, kurā izmaiņas notiek tikai ļoti lielas nepieciešamības gadījumā.
Japānas veiksmes stāsts turpinājās līdz 90. gadu sākumam, kad valsts ekonomikā iestājās stagnācija, kas bija saistīta arī ar spekulatīviem akciju un nekustamā īpašuma darījumiem, kuru dēļ notika ekonomikas pārkaršana. Paši japāņi to dēvē par zudušo desmitgadi. Arī pašlaik Japāna nepiedzīvo labākos laikus, jo pērn to no pasaules otrās lielākās ekonomikas pozīcijas izstūma mūžsenā sāncense Ķīna, kas strauji kļūst par ietekmes centru Āzijā.
Bez Japānas neiztikt
Mūsdienās daudzi pazīstamākie Rietumu elektronikas un augsto tehnoloģiju uzņēmumi lielāko daļu ražošanas ir pārcēluši uz Ķīnu, tomēr to produktos atrodamas detaļas, kuras ražo tikai Japānas uzņēmumi. Piemēram, japāņi izgatavo 57% no pusvadītājmateriāla, kas tiek izmantots, lai ražotu mikročipus, kurus ievieto mobilajos telefonos, kamerās un citās ierīcēs. ASV augsto tehnoloģiju uzņēmums Apple paziņojis, ka var rasties problēmas ar nupat izlaistā planšetdatora iPad otrās paaudzes modeļu ražošanu, jo dabas stihijas dēļ Japānā darbu pārtraukušas vairākas firmas, kas ražo tam nepieciešamās detaļas.
Interesanti, ka Japānas uzņēmums Japan Steel Works ir vienīgais, kas izgatavo kodolreaktoru apvalkus, un kompānija Shimano saražo ap 70% visas pasaules velosipēdu detaļu.