ES "nav plānu mainīt mūsu palīdzības režīmu", viņš piebilda, atbildot uz jautājumu, kāpēc ES nav nosodījusi 3.jūlijā Ēģiptē notikušo puču, kurā tika gāzts demokrātiski ievēlētais prezidents Mursi. "Jautājums par mūsu palīdzības piešķiršanu Ēģiptei nepārtraukti atrodas izskatīšanā, un atkarībā no situācijas uz vietas mēs varam mainīties," norādīja Manns.
Ēģiptes policisti un karavīri pirmdien sākuši šaut uz Musulmaņu brālības biedriem, kas Kairā pie elites vienību štāba protestējuši pret pagājušajā nedēļā notikušo apvērsumu, sacīja brālības pārstāvji. Savukārt armija asiņainajā apšaudē vaino "teroristus". Apšaudē 42 cilvēki nogalināti, bet 322 ievainoti. Vaicāts, vai Brisele nosoda šo asinsizliešanu, Manns sacīja: "Mēs nosodām, un mēs paužam nožēlu par vardarbību." "Svarīgākais ir, cik vien drīz iespējams, atgriezties pie demokrātijas procesa," uzsvēra Eštones preses sekretārs.
Viņš arī norādīja, ka ES ir gatava nosūtīt uz Kairu politisku misiju, "kad būs pienācis īstais laiks". Manns uzsvēra, ka ES līdz šim nav nosūtījusi budžeta palīdzību Ēģiptei "reformu trūkuma dēļ". Atbilstoši bloka politikai priekšnosacījums finanšu palīdzības saņemšanai ir progress likuma varas, demokratizācijas procesa un cilvēktiesību jomās.
Ēģiptes armija 3.jūlijā pēc vairākas dienas ilgušiem protestiem, kuros piedalījās miljoniem cilvēku, paziņoja par konstitūcijas apturēšanu un par pirmā demokrātiski ievēlētā prezidenta atcelšanu no amata. Lai gan armija apsolījusi pēc iespējami īsa pārejas perioda sarīkot jaunas prezidenta un parlamenta vēlēšanas, pasauli pārņēmis satraukums par turpmāko situācijas attīstību gan pašā Ēģiptē, gan visā Tuvo Austrumu reģionā.