Kanādā publicē rakstu ar sagrozītu Baltijas vēsturi; Latvijas vēstnieks neapmierināts

Teilora komentārs un Eihenbauma atbilde uz šo komentāru publicēta Kanādas interneta portālā Herald Opinions. Teilors savā komentārā filmā minētos latviešu leģionārus sauc par "brīvprātīgajiem", kā arī norāda, ka viņi nogalinājuši ebrejus. Tāpat viņš skaidrojis, ka leģionāri karojuši tikai vienā, nevis abās frontes pusēs - gan Sarkanās armijas, gan Nacistiskās Vācijas pusē, kā arī pieminējis piemiņas dienu, 19.martu, ar ko patiesībā domāti 16.marta pasākumi.

"Kanāda šobrīd Latvijā ir izvietojusi ir 400 karavīrus, lai atturētu Krieviju no agresijas. Nākamgad, 19.martā, latvieši iestudēs savu ikgadējo parādi Rīgā, lai to pieminētu 2.Pasaules kara Waffen SS leģiona slavu. Tieši tā, arī Kanādas vienības būs tur, brīdī, kad latvieši izrādīs cieņu Nacismam," raksta Teilors.

Žurnāla redaktors komentārā arī norāda, ka filmā redzamie meža brāļi bijuši tērpti vācu armijas stila drēbēs un nēsājuši vācu ieročus, kā arī darbojušies tikai Kurzemē, nevis arī citur Latvijā. "NATO filma pilnībā pārraksta vēsturi ar mērķi demonizēt Krieviju. Galvenā problēma ir tā, ka filma attaisno Nacistu atbildību holokausta zvērībās," uzskata Teilors.

Latvijas vēstnieks Kanādā atbildes rakstā žurnālista komentārus sauc par dīvainiem un nepamatotiem apvainojumiem, un norāda, ka ir pietiekami daudz faktu, kas atspēko Esprit de corps redaktora apgalvojumus.

"Varbūt viņš pats to neapzinās, bet Teilors ir izdarījis lielisku darbu, lai piedāvātu lasītājiem viedokli par NATO un Latviju no Kremļa skatu punkta. Kremlis noteikti piekristu žurnālistam un aplaudētu viņa viedoklim. NATO filma jau kopš tās publicēšanas brīža bijusi Krievijas valdības sponsorētu mediju mērķis. Vēloties veicināt empātiju pret Krieviju, Teilors ir sagrozījis vēsturi, un sagrozījis par tālu," ir pārliecināts Eihenbaums.

Kā liecina militārā žurnāla mājaslapā pieejamā informācija, Teilors iepriekš bijis Kanādas militāro spēku kājnieks, bet kopš 1988.gada ir žurnāla redaktors un publicists. Tāpat viņš ir arī dokumentālo filmu režisors un kara korespondents.

Jau ziņots, ka Krievijas Ārlietu ministrija jūlijā paziņoja, ka filma ir vēstures pārskatīšana un norādīja, ka filmā par brīvības cīnītājiem nodēvēto karavīru rokas esot līdz elkoņiem notrieptas ar asinīm. Viņi esot vainojami desmitiem tūkstošu mierīgo iedzīvotāju nāvēs.

NATO filmā izskaidrota partizānu rašanās un attēlotas iestudētas stilizētas cīņu ainas, kuras pavada bijušo nacionālās pretošanās kustību dalībnieku stāstītais par piedzīvoto. Viens no intervējamiem ir bijušais latviešu partizāns Arvīds Ēriks Bluzmanis.

Latvijas nacionālie partizāni bija cīnītāji, kas ar partizānu kara metodēm cīnījās pret padomju okupācijas varu pēc Otrā pasaules kara. Partizāni tiek saukti arī par mežabrāļiem, jo to apmešanās vietas galvenokārt bija mežu bunkuros.