Neatkarību atbalstīja reģiona valdošais politiskais bloks Konverģence un Svienība, kā arī Republikāniskā Kreisā partija. Savukārt pret balsoja Katalonijas sociālisti un Spānijā kopumā valdošā Tautas partija.
Deklarācija pati par sevi ir simboliska tomēr gaidāms, ka tās apstiprināšana novedīs pie kārtējās attiecību pasliktināšanās starp Barselonu un Spānijas centrālo valdību Madridē. Pēdējā vairākkārt ir solījusi bloķēt visas Katalonijas neatkarības iniciatīvas.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka Katalonijā neatkarības pasludināšanas atbalstītāju un pretinieku skaits ir aptuveni vienāds. Tajā pašā laikā, ja suverenitāte nozīmēs izstāšanos no Eiropas Savienības, provinces iedzīvotāju vairākums to neatbalstīs.
Jāpiebilst, ka Katalonijas separātismam ir vairākus gadsimtus sena vēsture. Pēdējos gados neatkarības jautājums aktualizējies finanšu krīzes dēļ, jo Katalonija ir viena no pašām attīstītākajām Spānijas provincēm, kura veido 20 procentus Spānijas IKP. Katalonijā valda viedoklis, ka centrālā valdība plaši izmanto Katalonijas „nopelnīto naudu”, pretim sniedzot ļoti ierobežotu atbalstu, un ka gadījumā, ka provincei būtu iespējas pašai rīkoties ar saviem līdzekļiem, tās ekonomiskā situācija būtu ievērojami labāka, nekā Spānijā kopumā.