Tikai trīs nedēļas pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Krievijas un Ķīnas prezidenti Vladimirs Putins un Sji Dzjiņpins parakstīja kopīgu paziņojumu, deklarējot neierobežotu draudzību valstu starpā.
Tomēr intervijā Fu tagad uzsver, ka Ķīna šajā karā neesot Krievijas pusē un ka daži cilvēki "'tīšā veidā interpretē nepareizi, jo ir šīs tā dēvētās neierobežotās draudzības attiecības".
Vārds "neierobežota" vienkārši ir retorika, skaidroja diplomāts.
Ķīna nav piedāvājusi Krievijai ieročus, nav atzinusi Krievijas centienus anektēt Krimu un Donbasu, sacīja Fu.
Pēc viņa teiktā, Pekina atturas no iebrukuma nosodījuma, jo akceptē Krievijas apgalvojumus par aizsardzību pret NATO nostiprināšanos, kā arī uzskata, ka šī kara iemesli ir sarežģītāki, nekā to skaidro Rietumu līderi.
Saistībā ar to, ka pretēji cerētajam joprojām nav notikusi Sji un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska saruna, vēstnieks norādīja, ka zemāka līmeņa kontakti abu valstu starpā esot bieži, turklāt Sji esot ļoti aizņemts.
"Es zinu, ka cilvēki ir fiksēti uz šo prezidentu sarunu... Fakts, ka prezidents Sji nav runājis ar Zelenski, nenozīmē, ka Ķīna Ukrainas jautājumā ir Krievijas pusē," uzsvēra vēstnieks.