Kompensāciju izmaksām ražotājiem, kuri vairs nevar pārdot savas preces Krievijas tirgū, Eiropas Komisija bija atvēlējusi 125 miljonus eiro.
Nauda bija paredzēta, lai uzpirktu ātri bojājošos produktus, kā arī lai maksātu kompensācijas lauksaimniekiem par atteikšanos no ražas novākšanas.
82 miljonus eiro EK bija atvēlējusi ābolu un bumbieru audzētājiem, bet 43 miljonus - citu augļu un dārzeņu audzētājiem.
Taču trešdien EK paziņoja, ka konstatēts "neproporcionāli" augsts krāpšanas gadījumu skaits, kas liek šaubīties par to, "vai visi iesniegtie pieprasījumi ir reālistiski".
"Pieprasījumi par dažiem produktiem ir vairākas reizes augstāki nekā kopējais ES vidējais ikgadējais eksports uz Krieviju," teikts paziņojumā, kas publicēts EK tīmekļa vietnē, piebilstot, ka ābolu un bumbieru limits jau esot pārsniegts un ka pārējie produkti daudz neatpaliek.
Konkrēti, EK apšauba Polijas iesniegto skaitļu patiesumu, atzīst avoti ES.
Piemēram, Polija pieprasījusi kompensēt tādu ziedkāpostu, brokoļu un kāpostu daudzumu, kas divkārt pārsniedz šo dārzeņu kopējo ES eksportu uz Krieviju. Savukārt kompensējamo gurķu daudzums pieckārt pārsniedz kopējo ES ikgadējo eksportu.
ES lauksaimniecības komisārs Dačans Čološs paziņojis, ka tuvāko dienu laikā iepazīstinās ar efektīvāku kompensāciju sadales shēmu.
"Eiropas Komisija joprojām ir apņēmusies atbalstīt tos ražotājus, kas Krievijas sankciju dēļ pēkšņi zaudējuši svarīgu tirgu," savā paziņojumā uzsvēris Čološs.