Pēdējā gada laikā, saskaroties ar nelegālo imigrantu pieplūdumu no Ziemeļāfrikas un Tuvajiem Austrumiem un pastiprinoties bažām par islāma teroristu netraucētu nokļūšanu Eiropā, izskanējuši mudinājumi daļēji vai pat pilnībā atjaunot robežkontroli starp ES dalībvalstīm.
1985. gada 14. jūnijā piecas Eiropas Ekonomikas kopienas (ES priekštece) dalībvalstis - Rietumvācija, Francija, Nīderlande, Beļģija un Luksemburga - parakstīja Šengenas līgumu, kas paredzēja likvidēt valstu iekšējās robežas, nodrošinot personu un preču brīvu pārvietošanos starp šīm valstīm. Līgums stājās spēkā 1995. gada 26. martā.
Pašlaik Šengenas zonā ietilpst 26 valstis. 1995. gadā Šengenas zonai pievienojās Spānija un Portugāle, 1997. gadā tām sekoja Itālija un Austrija. Zonas paplašināšanās neapstājās, un 2000. gadā par tās dalībvalsti kļuva Grieķija, vēl gadu vēlāk arī Dānija, Zviedrija, Somija, Norvēģija un Islande (abas pēdējās nav ES dalībvalstis).
Lielāko paplašināšanos Šengenas zona pieredzēja 2007. gada 21. decembrī, kad par tās loceklēm kļuva tā sauktās jaunās ES dalībvalstis - Latvija, Lietuva, Igaunija, Čehija, Ungārija, Malta, Polija, Slovākija un Slovēnija.
Kā pēdējās Šengenas līgumu ieviesa vēl divas ES neietilpstošas valstis - Šveice (2008. gadā) un Lihtenšteina (2011. gadā).
ES dalībvalstis Lielbritānija un Īrija labprātīgi atteikušās no iespējas iestāties Šengenas zonā, savukārt Kipra, Rumānija un Bulgārija tikai daļēji ieviesušas līgumu.
Šengenas līgums paredz, ka tā parakstītājvalstis drīkst uz neilgu laiku atjaunot robežkontroli, ja tas ir nepieciešams "sabiedriskās kārtības un nacionālās drošības" uzturēšanai. Šo iespēju šomēnes izmantoja Vācija, kurā notika G7 valstu sanāksme. Tās laikā Vācijas un Austrijas robežā tika veiktas neregulāras pārbaudes.
Visu žurnālista Ulda Ķezbera rakstu Līgums, kas savienoja Eiropu lasiet pirmdienas, 15.jūnija, laikrakstā Diena!