Maduro nāca klajā ar šo paziņojumu, dodot amata zvērestu termiņam no 2019. līdz 2025.gadam ceremonijā Satversmes sapulcē.
2017.gada jūlijā izveidoto Satversmes sapulci daudzi uzskata par Maduro mēģinājumu nobīdīt malā Nacionālo asambleju (parlamentu), kurā dominē opozīcija.
Maduro svētdien prezidenta vēlēšanās tika pārvēlēts uz jaunu termiņu, saņemot 68% balsu. Parasti prezidenta vēlēšanu uzvarētājs dod amata zvērestu parlamentā.
Nacionālā asambleja ir paziņojusi, ka tā neatzīst prezidenta vēlēšanu rezultātus. ASV, Eiropas Savienība un vairāk nekā 12 Latīņamerikas valstis ir nosodījušas šīs vēlēšanas kā nedemokrātiskas.
Opozīcijas kandidāts Enri Falkons trešdien solīja juridiski apstrīdēt Maduro uzvaru prezidenta vēlēšanās.
Par apsūdzībām kūdīšanā uz vardarbību 2014. un 2017.gadā notikušajos protestos vairāk nekā 300 cilvēku ir ieslodzīti cietumā, informēja organizācija Venecuēlas Sodu forums, kas viņus uzskata par politieslodzītajiem.
Šajos protestos gājuši bojā vairāk nekā 160 cilvēku.
"Es gribu nomierināšanas, atkalsatikšanās un nacionāla izlīguma politiku," sacīja Maduro, aicinot vardarbībā iesaistītos piedalīties mierīgā "politiskā cīņā".
Prezidents arī paziņoja par programmu, kas ietver cīņu pret hiperinflāciju, nacionālo aizsardzību pret ASV sankcijām, nabadzības likvidēšanu un sociālisma ideoloģijas saglabāšanu.
ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien izdeva rīkojumu, kas aizliedz ASV uzņēmumiem un privātpersonām veikt zināmas transakcijas ar Venecuēlas valdību. Pēdējos gados pret Maduro režīmu ir noteiktas arī citas sankcijas.
Maduro sacīja, ka jaunās sankcijas "mani nebiedē," bet tās "liek tautai ciest", un solīja, ka valsts pārvarēs šo pasākumu izraisītās sāpīgās grūtības.