Miljardiera Donalda Trampa ievēlēšana ASV prezidenta amatā, britu lēmums izstāties no Eiropas Savienības (ES), itāļu neuzticības izteikšana premjerministram Mateo Renci referendumā par konstitucionālajām reformām un galēji labējās partijas Alternatīva Vācijai vēlēšanu panākumi Vācijas reģionos bija iespējami, jo daudzi vēlētāji noticēja emocionāliem un manipulatīviem politiķu paziņojumiem par tādām jūtīgām tēmām kā, piemēram, imigrācija un terorisms. Politiķiem piespēlēja arī bezatbildīgi mediji, kas nevis atmaskoja viņu melus, bet izplatīja tos tālāk.
Vēlēšanu rezultāti Eiropā un ASV arī apliecināja ievērojamas daļas vēlētāju pieaugošo atbalstu nacionālisma idejām un izolacionismam, kas apdraud Rietumu liberālās demokrātijas un to kopējo spēju stāties pretī globālajiem izaicinājumiem.
Pret Rietumu sašķeltību gan neiebilst Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kuram 2016. gads izvērtās sevišķi veiksmīgs.
Kremļa saimnieka atbalsts kara saplosītās Sīrijas diktatoram Bašāram el Asadam palīdzēja režīmam atkarot valsts otro lielāko pilsētu Alepo. Putins arī ir panācis, ka Asadam būs vieta pie galda sarunās par pēckara Sīrijas nākotni, bet amerikāņi uz tām varēs noraudzīties no malas.
Krievijas vadītājam simpatizējošus prezidentus šajā gadā ievēlējušas Savienotās Valstis, Bulgārija un Moldova. Strauji uzlabojās Putina attiecības ar Turcijas autoritāro prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu, kurš pēc 15. jūlijā notikušā neveiksmīgā militārā apvērsuma ir pamatīgi pievilcis varas skrūves, tādējādi pasliktinot attiecības ar ASV un ES.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena piektdienas, 30. decembra, numurā!