Tiekoties ar vadošajiem ministriem, Netanjahu nolēmis paaugstināt armijas gatavības pakāpi līdz līmenim P plus, kas nozīmē, ka bruņotajiem spēkiem ir jābūt gataviem rīkoties. Tomēr Dagans iebildis pret šo soli, norādot, ka lēmumu par kara sākšanu pret Irānu var pieņemt vienīgi drošības ministru kabinets, kurā ir aptuveni 15 ministru.
Aškenazi norādījis - pastāv risks, ka armijas gatavības pakāpes paaugstināšanas dēļ reālajā situācijā "var rasties jauni fakti". Aškenazi sacījis Netanjahu, ka Izraēlas armijai nav pietiekamu operatīvo līdzekļu, lai īstenotu uzbrukumu Irānai, Otrajam kanālam atzina Baraks. Lēmums paaugstināt gatavības pakāpi "obligāti nenozīmēja karu", norādīja Baraks. Jebkurā gadījumā plāns par uzbrukumu galu galā atcelts.
Aškenazi pēc aiziešanas no amata saviem tuvākajiem domubiedriem teicis - armija bijusi gatava uzbrukumam, tomēr tā īstenošana būtu stratēģiska kļūda, vēsta laikraksts Haaretz. Dagans, pametis Mossad vadītāja amatu, publiski uzbrukuma ideju nodēvējis par "muļķīgu".
Izraēlai un Rietumiem ir aizdomas, ka Irānas kodolprogrammas mērķis ir kodolieroču radīšana, bet Teherāna apgalvo, ka tā domāta tikai un vienīgi civiliem mērķiem. Izraēla iespējamo Irānas kodolbruņojumu uzskata par apdraudējumu savai pastāvēšanai un pieļauj militāra uzbrukuma iespēju Irānas kodolobjektiem. ASV prezidents Baraks Obama savukārt aicinājis Izraēlu dot vairāk laika starptautiskajai sabiedrībai diplomātisko instrumentu izmantošanai un nogaidīt, līdz rezultātus dos ekonomiskās sankcijas.