Tas ir patiess "robežakmens, kuru ES sasniegusi savā progresā, kā arī starptautiskajā cīņā pret izvairīšanos no nodokļiem", atzina Itālijas finanšu ministrs Pjērs Karlo Padoāns, kurš vadīja otrdienas sēdi kā pašreizējās ES prezidējošās valsts pārstāvis.
"Ar banku noslēpumiem ir beigas, un automātiskā informācijas apmaiņa tiks piemērota visplašākajā veidā," jau paziņojis ES nodokļu komisārs Aļģirds Šemeta.
Saskaņā ar jauno direktīvu nacionālie nodokļu iekasēšanas dienesti iegūs bezprecedenta pilnvaras saņemt informāciju par visiem banku kontiem un apmainīt šos datus ar saviem kolēģiem citās dalībvalstīs.
Otrdienas lēmums ir saskaņā ar ES saistībām īstenot reformas nodokļu nemaksāšanas apkarošanā, kuras tā jau iepriekš uzņēmusies Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) priekšā.
Luksemburga, kas jau iepriekš bija pakļauta ES spiedienam savas liberālās nodokļu politikas dēļ, pēc mēnešiem ilgas pretestības otrdien arī beidzot piekrita jaunās direktīvas akceptēšanai. Luksemburga, līdzīgi Austrijai, bažījas, ka jaunie noteikumi mazinās tās banku konkurētspēju salīdzinājumā ar Šveices un Lihtenšteinas bankām. Taču, neskatoties uz ilgstošo banku noslēpumu neaizskaramības aizstāvēšanu, abas valstis bija apņēmušās pielāgoties OEDC standartiem finanšu caurskatāmības jomā, un tādējādi tās galu galā bija spiestas pakļauties arī ES spiedienam.
Saskaņā ar vienošanos automātiskā banku datu apmaiņa sāks darboties 2017. gadā. Austrijai izdevās panākt šo noteikumu darbības atlikšanu uz gadu, pamatojoties uz nepieciešamību izstrādāt atbilstošas procedūras.