Prinstonas Universitātes vides zinātnieka Džastina Šefīlda vadītā komanda secinājusi, ka ziņojumā izmantotā metode ir kļūdaina, kas liek apšaubīt arī tajā izdarītos secinājumus. Pretēji IPCC 2007.gada ziņojumā secinātajam, ir maz pierādījumu tam, ka sausuma periodi pēdējo pāris desmitu gadu laikā būtu kļuvuši garāki un ekstrēmāki.
Tiesa, atsevišķi reģioni ir pieredzējuši biežākus sausuma periodus, citi retākus, norāda zinātnieki. Viņu pētījumā aplūkota IPCC ziņojuma sastādīšanā izmantotā tehnika - Palmer Drought Severity Index (PDSI). Šī metode tika izstrādāta sešdesmitajos gados, lai atvieglotu palīdzības piešķiršanu ASV fermeriem. Ar metodes palīdzību tiek aprēķināts sausuma risks, balstoties uz augošajām temperatūrām, bet neņemot vērā citus faktorus, kas ietekmē augsnes mitruma iztvaikošanu.
"Iepriekš ziņotais globālā sausuma pieaugums ir pārspīlēts, jo PDSI izmantoja vienkāršotu potenciālās iztvaikošanas modeli, kas atbilst tikai izmaiņām temperatūrā un tādejādi nekorekti reaģē uz globālo sasilšanu pēdējās desmitgadēs," secinājuši Prinstonas Universitātes zinātnieki. "Daudz reālistiskāki aprēķini (..) liecina, ka pēdējo 60 gadu laikā sausuma ziņā notikušas nelielas izmaiņas," uzsver zinātnieki. Pēc viņu domām, PDSI izmantošana vēl arvien ir dīvaina prakse un draud ar globālās sasilšanas ietekmes pārvērtēšanu.
Arī IPCC savā šogad publiskotajā ziņojumā ir atkāpusies no saviem 2007.gadā izdarītajiem secinājumiem. Ziņojumā, kam dots nosaukums SREX, atzīts, ka joprojām pastāv lielas neskaidrības par pasaules mērogā novērotajām sausuma tendencēm.