Izraēlas vēstnieks UNESCO Nimrods Barkans vēl pirms balsojuma paziņoja aģentūrai AFP, ka Izraēla ir samierinājusies ar to, ka UNESCO Ģenerālā asambleja balsojumā pirmdien atbalstīs dalībvalsts tiesību piešķiršanu Palestīnai, tomēr šāda balsojuma gadījunā Izraēla vairāk nemaksās dalības naudu organizācijā.
Izraēlas sabiedrotās ASV 90. gados paziņoja, ka nemaksās dalības naudu jebkurā no ANO organizācijām, kas uzņems Palestīnu kā pilntiesīgu dalībvalsti, kas nozīmē, ka UNESCO ik gadu zaudēs 70 miljonus ASV dolāru (35 miljoni latu) jeb 22% no sava gada budžeta.
Barkans teica, ka Izraēla pievienosies ASV un nemaksās dalības naudu UNESCO, kas organizācijai nozīmēs vēl apmēram 3% zaudējumu tās gada budžetā, kas savukārt "padarīs neiespējamu UNESCO misijas izpildi".
"Nedomāju, ka turpināsim maksāt savu ikgadējo dalības maksu un mēs šo soli spersim ASV pēdās, tādējādi [UNESCO] zaudēs aptuveni ceturto daļu finansējuma," klāstīja Izraēlas vēstnieks UNESCO.
Komentējot Palestīnas lūgumu ANO Ģenerālajai asamblejai Ņujorkā uzņemt to arī par pilntiesīgu ANO dalībvalsti, Barkans norādīja, ka "pastāv iespēja, ka šī rezolūcija radīs kaskādes efektu arī citās ANO specializētajās aģentūrās un Ņujorkā".
Jau vēstīts, ka Latvija bija viena no tikai četrām valstīm, kas UNESCO izpildkomitejā 5.oktobrī balsoja pret Palestīnas lūguma uzņemt to UNESCO ar dalībvalsts tiesībām izskatīšanu.
UNESCO izpildkomiteja lēmumu atbalstīt Palestīnas lūguma izskatīšanu UNESCO Ģenerālajā asamblejā pieņēma sēdē 5. oktobrī Parīzē, 40 valstīm balsojot par, četrām – pret, bet 14 – atturoties. Pret balsojušās valstis bija ASV, Latvija, Rumānija un Vācija.
Palestīnas lūgums par uzņemšanu UNESCO ar dalībvalsts tiesībām tika izskatīts UNESCO Ģenerālās asamblejas sesijā, kas 25. oktobrī sākās Parīzē.
Palestīnas pašpārvaldes prezidenta Mahmuda Abasa 23. septembrī iesniegto lūgumu ANO atzīt Palestīnu kā valsti un uzņemt to ANO sākusi izskatīt ANO Drošības padome, kuras balsojums gaidāms tuvāko nedēļu laikā. ASV ir veto tiesības Drošības padomē, un tās jau paziņojušas, ka izmantos savas veto tiesības, ja Drošības padome nolemtu atbalstīt Palestīnas uzņemšanu ANO dalībvalsts statusā.
Lēmumu par uzņemšanu Apvienoto Nāciju Organizācijā pieņem ANO Ģenerālā asambleja, tomēr uzņemšana nav iespējama bez ANO Drošības padomes atbalsta.
Taču UNESCO izpildkomitejā nevienai valstij nav veto tiesību un Vašingtonas pretestība nebija pietiekama, lai neapstiprinātu atbalstu Palestīnas lūguma izskatīšanu šajā ANO institūcijā.
Palestīnas dalība UNESCO ir ne tikai diplomātiska uzvara, bet arī dos Palestīnai tiesības savus vēstures un kultūras pieminekļus pieteikt iekļaušanai UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
ASV uzsver, ka pirms Palestīnas atzīšanas par valsti par Palestīnas statusu ir jāpanāk vienošanās Izraēlas un palestīniešu sarunās. Izraēlas un palestīniešu miera sarunas ir nonākušas strupceļā, jo Izraēla turpina ebreju apmetņu būvniecību palestīniešu teritorijās.
Izraēlas un palestīniešu miera sarunas pārtrūka pērn rudenī, jo abām pusēm radās domstarpības saistībā ar Izraēlas īstenoto ebreju apmetņu būvniecību palestīniešu teritorijās.