Eksprezidents no dzīves aizgājis mierā, uzrunā tautai televīzijā sacīja pašreizējais valsts galva Džeikobs Zuma.
"Mūsu valsts ir zaudējusi savu dižo dēlu," sacīja Zuma. "Kaut arī mēs zinājām, ka šī diena pienāks, nekas nevar mazināt smagā un paliekošā zaudējuma sajūtu."
Dienvidāfrikā par nacionālo varoni uzskatītais Mandela tika hospitalizēts 8.jūnijā plaušu infekcijas saasināšanās dēļ. 1.septembrī viņš tika izrakstīts no slimnīcas.
Eksprezidenta saslimšana bija saistīta ar to, ka viņš, 27 gadus aparteīda režīma laikā pavadot cietumā, bija slimojis ar tuberkulozi.
Mandela miris savās mājās Johannesburgā īsi pirms plkst.21.
Cieņas apliecinājumus Mandelam un līdzjūtību Dienvidāfrikas tautai pauduši pasaules valstu līderi.
"Mēs esam zaudējuši vienu no ietekmīgākajiem, drosmīgākajiem un labākajiem cilvēkiem šī vārda dziļākajā nozīmē, ar kādu vien mēs pavadīsim laiku uz šīs zemes," īsi pēc Zumas uzrunas sacīja ASV prezidents Baraks Obama. "Viņš mums vairs nepieder, viņš pieder laikmetiem."
"Ar savu skaidro cieņu un nemaināmo vēlmi upurēt savu brīvību citu brīvības labā Mabida pārmainīja Dienvidāfriku un aizkustināja mūs visus. Viņa ceļš no cietumnieka līdz prezidentam iemiesoja solījumu, ka cilvēki un valstis var mainīties uz labāko," uzsvēra Obama.
"Ir izdzisusi liela šīs pasaules gaisma," sacīja Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons. "Nelsons Mandela bija mūsu laika varonis."
Dienvidāfrikas Republikas aparteīda režīms Mandelu 27 gadus turēja ieslodzījumā, taču 1990.gadā, iznākot brīvībā, viņš joprojām bija uzticīgs demokrātijas principiem un spēja panākt vienošanos par vispārēju vēlēšanu tiesību atzīšanu.
1993.gadā viņš līdz ar toreizējo baltādaino Dienvidāfrikas prezidentu Frederiku de Klerku saņēma Nobela Miera prēmiju par vienošanos, kas ļāva īstenot miermīlīgu aparteīda režīma izbeigšanu un pāreju uz demokrātiju.
1994.gadā Mandela kļuva par pirmo melnādaino Dienvidāfrikas Republikas prezidentu un vadīja valsti līdz 1999.gadam. Kopš 2004.gada viņš sabiedrībā rādījies reti.
Papildināta visa ziņa