Uz tikšanos bija aicināti arī Kanādā akreditētie Bulgārijas, Čehijas, Horvātijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Rumānijas, Slovākijas, Ukrainas un Ungārijas vēstnieki un vēstniecību pārstāvji, ņemot vērā, ka šo valstu nacionālās kopienas atbalsta pieminekļa celtniecību.
Projekts tika aizsākts 2008. gadā. Kanādas premjerministrs Stīvens Hārpers ir uzsvēris, ka piemineklis godās to neskaitāmo un nezināmo miljonu upuru piemiņu, kas ir cietuši un gājuši bojā komunistiskās varas pāridarījumu dēļ, kā arī kalpos kā nozīmīga vēstures liecība nākamajām kanādiešu paaudzēm.
Minētā pieminekļa celtniecība ir atzīta par valsts mēroga nozīmes projektu, jo Kanādā dzīvo vairāk nekā astoņi miljoni iedzīvotāju, kuru izcelsmes valstis ir ilgstoši atradušās komunistisko režīmu varā, tostarp arī Latvija.
Pieminekļa mērķis būs kalpot par piemiņu komunisma upuriem, pievēršot arvien lielāku Kanādas valdības un sabiedrības uzmanību un veicinot izpratni par vēstures notikumiem vēl pavisam nesenā pagātnē. Kā apgalvo projekta autore Alīde Forstmane, tā būs vieta, kur cietušajiem un viņu pēcnācējiem pulcēties, likt ziedus un pieminēt kritušos cīņā par taisnību, brīvību un neatkarību. Šis būs pirmais piemineklis Kanādā totalitāro režīmu upuru piemiņai, kurā būs ietverts vārds "komunisms".
Par pieminekļa atrašanās vietu ir izraudzīts gleznains parks - Provinču un teritoriju dārzs galvaspilsētas centrā, netālu no Valsts nacionālā arhīva. Pieminekļa celtniecībai nepieciešams savākt pusotru miljonu Kanādas dolāru (aptuveni 800 000 latu). Līdz šim saziedoti ir 130 000 dolāru jeb aptuveni 70 000 latu.