Tie kopā ir 13 miljoni skolēnu.
OECD starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas pētījumā PISA 2012 tika apsekotas 64 valstis un teritorijas.
Dažās valstīs pietiekamu prasmju līmeni vismaz vienā no šīm disciplīnām nespēja sasniegt 50% skolēnu.
OECD norādīja, ka skolēnu snieguma uzlabošana ar laiku atsvērs izdevumus, kas ir vajadzīgi, lai ieviestu nepieciešamos pasākumus.
Organizācija arī pauda viedokli, ka skolēnu sasniegumos galvenais faktors nav valsts turības līmenis.
"Tā ir izglītības politika un prakse, kas palīdz sasniegt vajadzīgo līmeni, ne vienkārši ienākumi uz vienu iedzīvotāju," uzsvērts ziņojumā.
OECD arī vērsa uzmanību uz skolēnu vājo sniegumu ietekmi uz valstu ekonomiku. Skolēni, kuriem 15 gadu vecumā ir sliktas prasmes un zināšanas, saskaras ar lielāku risku nepabeigt skolu, un, ja lielai iedzīvotāju daļai nav pamata prasmju, "ir ievērojami apdraudēta ilgtermiņa ekonomiskā izaugsme".
Laika posmā no 2003. līdz 2012 gadam OECD pētīja situāciju deviņās valstīs - Brazīlijā, Krievijā, Itālijā, Meksikā, Polijā, Portugālē, Tunisijā, Turcijā un Vācijā, kuras nespēja samazināt skolēnu skaitu, kas nespēj sasniegt pamata zināšanu līmeni matemātikā.
OECD ir piedāvājusi savas rekomendācijas skolēnu prasmju un zināšanu uzlabošanā.
Pirmkārt, valstīm vājas prasmes uzrādošo skolēnu skaita samazināšana ir jāpadara par savu prioritāti.
Lai to panāktu, piemēram, pēc iespējas ātrāk ir jāsniedz korektīvais atbalsts skolēniem, kuriem ir grūtības mācībās.
Valdībām ir uzdevums identificēt skolas, kurās skolēni uzrāda sliktus rezultātus, un pēc iespējas ātrāk jānodrošina tām lielāks finansējums.
Valstīm, kuras uzņem lielu skaitu imigrantu, OECD rekomendēja īpašas programmas imigrantu un mazākumtautību skolēniem.