Pētījums sākts 2009. gadā un noritēja trīs ar pusi gadus. Secināts, ka aptuveni trešdaļa akadēmiskā personāla cieš no pirmdienas rīta e-pasta sindroma.
Visbiežākā reakcija bija bailes atvērt e-pastu pirmdienas rītā. Pētnieku
intervētie akadēmiķi bija noraizējušies un baidījās, piemēram, ka
atradīs uzdevumus, kas jāpaveic brīvdienās un pirmdienas rītā ir
nokavēti. Daļa aptaujāto sastapušies ar nemieru, negatīvām emocijām un
depresīvām domām, kā arī ar reaģēšanas spēju zudumu, kas izpaužas kā
personas atrašanās darbā, bet nespēja sākt darbu – cilvēks atbild uz to,
ko citi saka, bet nespēj absorbēt informāciju, atrodas mentālā
prombūtnē.
"Darbs pēdējās dekādēs ir dramatiski mainījies, un šīs izmaiņas ir izjaukušas robežas starp darba un brīvo laiku. Darbs vairs nav saistīts tikai ar konkrētu vietu un laiku. Augstas prasības akadēmiķiem liek vienmēr būt gataviem tiešsaistē reaģēt, atbildēt, strādāt. Pieņemu, ka tas ir ietekmējis mūs visus, taču mūsu mērķgrupa bija akadēmiķi universitātēs," paudusi Tallinas Tehnoloģiju universitātes lektore Industriālās psiholoģijas departamentā Merle Lehmusa (Merle Lõhmus).
Lai gan pētījumā analizēts tikai akadēmiskais personāls, iespējams, pirmdienas rīta e-pasta stress attiecas uz visdažādāko profesiju pārstāvjiem. "Nav korekti kaut ko teikt par citām mērķgrupām, kas nav pētītas, bet mans personīgais viedoklis ir tāds, ka nemiers un bailes ir diezgan līdzīgi arī citās nozarēs," izteikusies Lehmusa.
Visu rakstu Grūtā pirmdiena lasiet pirmdienas, 12. janvāra, laikrakstā Dienas Bizness.