Indeksā ņemta vērā ne tikai sabiedrības materiālā labklājība, bet arī cilvēku subjektīvā apmierinātība ar savas dzīves kvalitāti, jo pētnieki uzskata, ka sabiedrību laimīgu un veiksmīgu dara ne tik daudz turības līmenis, cik demokrātija, personīgā brīvība un uzņēmējdarbības iespējas.
Starp Eiropas valstīm vēl zemāka labklājība nekā Latvijā ir tikai Rumānijā (58.vieta), Krievijā (59.vieta), Ukrainā (74.vieta), Turcijā (75.vieta), Maķedonijā (76.vieta) un Moldovā (79.vieta).
Latvijai priekšā ir pat Baltkrievija, kurai pētījumā atvēlēta 50.pozīcija, kā arī viena no nabadzīgākajām Eiropas Savienības valstīm Bulgārija (48.vieta). Savukārt abas pārējās Baltijas valstis Lietuva un Igaunija globālajā labklājības indeksā ierindotas attiecīgi 44. un 33.vietā. Lietuvā cilvēku apmierinātība ar savu labklājību salīdzinājumā ar pagājušo gadu pasliktinājusies par divām vietām, savukārt Igaunijā ‒ uzlabojusies par divām pozīcijām.
Labākie vērtējumi Latvijai ir uzņēmējdarbības iespēju jomā (33.vieta pasaulē) un izglītības jomā (32.vieta), bet sliktākie ‒ sociālā kapitāla (96.vieta) un ekonomikas jomā (90.vieta). Arī vērtējums par personīgo brīvību Latvijā ir zems ‒ tikai 81.vieta pasaulē. Vērtējumā par veselības aprūpes sistēmu mūsu valsts ir 42.vietā pasaulē, savukārt nacionālās drošības jomā ‒ 43.vietā, bet valsts pārvaldības jomā ‒ 40.vietā pasaulē.
Vislielākā materiālā labklājība un iedzīvotāju apmierinātība ar dzīves kvalitāti ir Norvēģijā, kurai seko Dānija un Austrālija. Pirmajā desmitniekā iekļaujas arī Jaunzēlande, Zviedrija, Kanāda, Somija, Šveice, Nīderlande un ASV. Savukārt lielāko neapmierinātību ar valsts labklājību un savu dzīves kvalitāti pauduši Centrālāfrikas Republikas, Zimbabves un Etiopijas iedzīvotāji.
Pētnieki vērš uzmanību uz to, ka vairākas jaunās Eiropas Savienības valstis ‒ Slovēnija, Čehija un Polija ‒ šogad pirmo reizi indeksa pastāvēšanas vēsturē labklājības jomā ir apsteigušas parādu problēmās nonākušās eiro zonas zemes.
Legatum Institute pētnieki norāda, ka viņu mērķis ir pēc iespējas izsmeļošāk raksturot pasaules valstu labklājības veidošanos, pievēršot uzmanību ne tikai skaitliskajiem ekonomikas rādītājiem, piemēram, iekšzemes kopproduktam (IKP), bet arī iedzīvotāju subjektīvajai labsajūtai.
Pētnieki īpašu uzmanību veltījuši faktoriem un tādām iedzīvotāju un valdību aktivitātēm, kas vairo labklājību, veicina ekonomikas konkurētspēju un uzlabo dzīves apstākļus, proti, veselības aprūpei, dzimumu līdztiesībai, vides aizsardzībai, valsts pārvaldes efektivitātei un cilvēktiesību ievērošanai.
Legatum Institute labklājības indeksu publicē kopš 2007.gada.