Pārtikas nonākšana mēslainē tiek skaidrota ar neapmierinošo infrastruktūru un nepietiekamajām uzglabāšanas iespējām, kā arī pārāk strikti noteiktajiem pārtikas derīguma termiņiem, īpašajām akcijām veikalos un patērētāju pārlieku lielo izvēlību.
Ik gadu pasaulē tiek saražoti aptuveni četri miljardi tonnu pārtikas. Taču aptuveni 30% līdz 50% no saražotās pārtikas produktiem jeb aptuveni 1,2 līdz divi miljardi tonnu tā arī nekad nenonāk patērētāju šķīvjos, secinājuši pētnieki. Lielbritānijā līdz pat 30% dārzeņu tā arī netiek novākti no lauka, jo to ārējais veidols neatbilst pircēju prasībām. Puse Eiropā un ASV pārdotās pārtikas nonāk atkritumos.
Turklāt pārtikas ražošanā tiek izšķiesti milzīgi ūdens resursi. Pieprasījums pēc ūdens pārtikas ražošanā līdz 2050.gadam varētu sasniegt desmit līdz 13 triljonus kubikmetru gadā. Tas ir par 3,5 reizēm vairāk nekā šobrīd patērētais dzeramā ūdens daudzums. Šādas prognozes liek izteikt bažas par ievērojamu ūdens trūkumu nākotnē.
Saskaņā ar ANO prognozēm pasaules iedzīvotāju skaits sasniegs aptuveni 9,5 miljardus, kas nozīmē, ka jāpabaro būs vēl papildu trīs miljardi cilvēku. Taču šis uzdevums nesolās būt viegls gan globālās sasilšanas dēļ, gan gaļas popularitātes pieauguma dēļ. Gaļas ražošanā nepieciešams aptuveni desmit reižu vairāk resursu nekā, piemēram, rīsu vai kartupeļu audzēšanā.