"Neatkarīgi no tā, kā jūs to pasniedzat, viltus ziņa uzvar," norādījis viens no pētījuma līdzautoriem Masačūsetsas Tehnoloģiju institūta Sociālās saziņas rīku laboratorijas vadītājs Debs Rojs.
Pētījumā, kura ziņojums šonedēļ publicēts žurnālā Science, ietvertas vairāk nekā 126 000 ziņu, kas miljoniem reižu tvītotas laikā no 2006. līdz 2016. gadam. Lai noteiktu, vai šie stāsti bijuši patiesi vai neīsti, pētnieki lūdza sešas neatkarīgu faktu pārbaudītāju organizācijas.
Pētnieki secināja, ka viltus ziņa 10 stundu laikā sasniegusi ap 1500 lietotāju, bet patiess vēstījums tikpat daudz lasītāju sasniedzis 60 stundu laikā. Nepatiesi stāsti sasnieguši vidēji par 35% vairāk cilvēku. Viltus ziņām iespēja tikt retvītotām bijusi pat par 70% lielāka.
Vadošais pētījuma autors Sorušs Vosugi (Soroush Vosoughi) pastāstīja, ka trīs nepatiesi stāsti, kas tikuši izplatīti visnaskāk, bija par Irākas kara veterānu, kurš ieguvis otro vietu sporta kanāla ESPN drosmes balvas vērtējumā; par kāda apsardzes darbinieka musulmaņa varonīgo rīcību Parīzē notikušo terora aktu laikā, kā arī par multfilmas The Simpsons epizodi, kas 2000. gadā paredzējusi Donalda Trampa kļūšanu par prezidentu.
"Viens no nepatiesu ziņu popularitātes iemesliem varētu būt fakts, ka tās ir pretrunā cilvēku cerībām," pētnieks izteicies. "Kad izplatās baumbas, kas runā pretī tam, ar ko esi rēķinājies, ir krietni ticamāk, ka tu to pasniegsi arī citiem".
Pētījums fokusējies uz ziņu izplatību tieši Twitter vidē, taču zinātnieki norādījuši, ka šie secinājumi lielā mērā attiecināmi arī uz informācijas izplatību Facebook.
Viltus ziņu temats kļuvis sevišķi būtisks līdz ar izmeklēšanu par Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanu un Brexit procesā.
Kur suns aprakts