Eksperti uzskata, ka šī tendence ir cieši saistīta ar skandālu, kas izcēlās, nonākot atklātībā informācijai, ka Tebarcs van Elsts izlietojis miljoniem eiro no baznīcas naudas savas privātās rezidences labiekārtošanai.
Baznīcas amatpersonas to jau nodēvējušas par Tebarca efektu.
Diecēzes visā valstī saņēmušas vēstules no draudzes locekļiem, kuri norāda, ka ir zaudējuši uzticību baznīcai.
Kad cilvēks izstājas no draudzes, viņam vairs nav jāmaksā baznīcas nodoklis, ko ievāc valsts.
Kompānijas Forsa nesen veiktā aptauja liecina, ka 65% Vācijas katoļu uzskata, ka savai baznīcai nevar daudz uzticēties vai nevar uzticēties nemaz.
Ķelnē oktobrī katoļu baznīcu oficiāli pameta 571 cilvēks, kas ir divreiz vairāk nekā septembrī. Oktobra rādītājs ir augstākais, kāds šogad reģistrēts pilsētā, norādīja Ķelnes domes preses pārstāvis, piebilstot, ka cilvēki stāv rindās, lai pamestu baznīcu.
Tikmēr protestantu baznīcu Ķelnē oktobrī pametuši 228 cilvēki, kas ir par 80% vairāk nekā septembrī.
Pāderbornā, kas arī atrodas Ziemeļreinā-Vestfālenē, to katoļu skaits, kuri pametuši baznīcu, ir trīskāršojies.
Šāda tendence vērojama arī Osnabrikā un Brēmenē, kā atsevišķās municipalitātēs Bavārijā, kur katoļticība ir plaši izplatīta.
Bavārijas galvaspilsētā Minhenē oktobrī katoļu baznīcu pametuši 1500 cilvēku, kamēr septembrī no baznīcas izstājās tikai 602 katoļi.
Rēgensburgā, Nirnbergā un Pasavā nazmnīcu atstājušo skaits trīskāršojies.
Minsteres Universitātes sociologs Detlefs Pollaks uzskata, ka straujais baznīcēnu skaita sarukums iekļaujas plašākā tendencē, kas pamazām attīstījusies jau labu laiku.
"Dzīves kvalitāte un izglītības līmenis [Vācijā] ir tik augsts, ka arvien mazāk cilvēku vēršas pie baznīcas pēc garīga atbalsta," uzskata sociologs.