Francijas, Itālijas, Polijas, Spānijas un Vācijas ārlietu un aizsardzības ministri pēc ceturtdienas tikšanās Parīzē izplatījuši kopīgu komunikē, kurā norādījuši, ka ES "nākotnē vēl definējamā ietvarā jāizveido reālas civili-militāras struktūras misiju un operāciju plānošanai un īstenošanai". "Mums jādemonstrē spēja turēt gatavībā, apmācīt, un nepieciešamības gadījumā izvērst, kā arī uzturēt karadarbības teātrī vajadzīgos civilos un militāros līdzekļus," teikts dokumentā.
Ministri uzskaitījuši arī ES militārās prioritātes tuvākajos gados, tostarp minot nepieciešamību sniegt atbalstu Somālijai islāmistu un pirātu apkarošanā, iespējamās misijas nosūtīšanu uz Mali tās bruņoto spēku apmācībai, lai tie spētu padzīt no valsts ziemeļu daļas islāmistus, atbalsta sniegšanu Lībijas varasiestādēm cīņā ar islāmistu grupējumiem, Rietumbalkānu "normalizāciju", konflikta risināšanu Gruzijā un Afganistānas policijas spēku apmācīšanu. Dokumenta autori arī aicina plašāk "apvienot un dalīties" ES aizsardzības līdzekļos, ņemot vērā krīzes izraisīto izdevumu samazināšanu.
Starp jomām, kurās vajadzētu apvienot dalībvalstu resursus, minēta kosmosa un pretraķešu aizsardzības sistēma, bezpilota lidaparāti, gaisa desantēšanas līdzekļi, medicīniskais atbalsts operācijām un sakaru līdzekļi. Pagājušajā gadā Lielbritānija bloķēja operāciju vienotā štāba (OHQ) izveidi Briselē ES militāro misiju koordinēšanai, taču šonedēļ britu laikraksts "Telegraph", atsaucoties uz "augsta ranga avotu Francijā", ziņoja, ka ES augstākā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrina Eštone joprojām atbalsta ideju par OHQ izveidošanu. Eštones līdzstrādnieki gan šīs ziņas nolieguši.
Tikmēr Lielbritānijas loma ES nākotnes aizsardzības sistēmā bija viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas tika apspriests ceturtdienas sanāksmes laikā. Francijas ārlietu ministrs Lorāns Fabiuss norādījis, ka Londona jebkurā laikā varot pievienoties minēto piecu valstu grupai. "Mūsu sagatavotais teksts ir atvērts visiem mūsu kolēģiem, īpaši Lielbritānijai," uzsvēra Fabiuss. Savukārt Francijas ārlietu ministrs Žans Īvs Ledrions atzinis, ka komunikē mērķis esot "radīt kustību" pirms 2013.gadā plānotā aizsardzības jautājumiem veltītā ES samita.
Tikmēr Polijas ārlietu ministrs Radeks Sikorskis norādījis: "Ja ES vēlas kļūt par superlielvalsti, un Polija to atbalsta, tad mums jāspēj izplatīt sava ietekme savā apkārtnē (..). Dažreiz mums jāpielieto spēks, lai atbalstītu savu diplomātiju." Viņš arī aicinājis jaunajā ES ilgtermiņa budžetā laika posmam no 2014. līdz 2020.gadam nežēlot līdzekļus militārajai sadarbībai.
Tajā pašā laikā ceturtdien sniedzot interviju britu laikrakstam The Times, Sikorskis Londonas pretestību dziļākai integrācijai ES skaidrojis ar Lielbritānijas "nostaļģiju" pēc pagātnes varenības. Viņš ES tēriņus salīdzinājis ar "Māršala plānu", kura labumus komunistu jūgā esošās Austrumeiropas valstis savulaik nav varējušas baudīt, jo ASV un Lielbritānijas līderi 1945. gada Jaltas galotņu sanāksmē tās atdevušas PSRS varā. "Mēs vieni cīnījāmies ar Hitleru, dodot jums (britiem) vērtīgo laiku, lai sagatavotos cīņai. Taču pēc Otrā pasaules kara mēs neieguvām brīvību (..). Jaltas dēļ mēs nevarējām gūt labumu [no Māršala plāna]. Eiropas kohēzijas fondi ir mūsu Māršala plāns, lai panāktu Eiropu," norādīja Polijas ārlietu ministrs.