"Mums ir provizoriskie rezultāti pēc 80% biļetenu saskaitīšanas. Vēlēšanas var uzskatīt par notikušām, jo tajās piedalījās vairāk nekā 60% balsstiesīgo, bet šobrīd tiek izskatītas sūdzības un kandidātu priekšvēlēšanu štābu iesniegumi," teica Čuhņenko, norādot, ka neviens no kandidātiem nav ieguvis pietiekamu balsu skaitu, lai uzvarētu jau pirmajā vēlēšanu kārtā.
Piedņestras CVK pārstāvis Dmitrijs Kozļenkovs prognozēja, ka otrā vēlēšanu kārta notiks 25.decembrī.
Savukārt Smirnova pārstāvis Aleksandrs Utkins žurnālistus informēja, ka sūdzība CVK iesniegta, jo "kandidāts Anatolijs Kaminskis pārkāpa priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumus, kā arī notika pārkāpumi prezidenta vēlēšanu laikā".
Pirmdien CVK pārstāve Marija Meļņika paziņoja, ka sākotnējie rezultāti liecina, ka vadībā izvirzījies bijušais Piedņestras parlamenta spīkers Jevgeņijs Ševčuks.
Otrajā vēlēšanu kārtā varētu iekļūt arī Smirnovs vai Augstākās padomes (parlamenta) priekšsēdētājs Kaminskis no promaskaviskās partijas "Atjaunotne", kas solījis izskaust radu būšanu un korupciju reģionā, kur dzīvo apmēram pusmiljons cilvēku un ko par piemērotāko kandidātu atzinis Kremlis.
Vēlēšanās kandidēja arī Piedņestras komunistu līderis Oļegs Horžans, partijas "Pārrāvums" priekšsēdētājs Dmitrijs Soins un politologs Andrejs Safonovs..
Piedņestrā ir 401 993 vēlētāji. Lai vēlēšanas atzītu par notikušām, tajās jānobalso vairāk nekā 50% vēlētāju.
70 gadu vecais Smirnovs ir Piedņestras prezidents kopš 1990.gada, kad šis pārsvarā krievvalodīgo apdzīvotais reģions pasludināja neatkarību no Moldovas. No 1991.līdz 1992.gadam notika bruņots konflikts starp Moldovas valdības spēkiem un Piedņestras separātistiem.
Smirnova un Kaminska sacensība vēl vairāk varētu padziļināt vienu no Eiropas ieilgušajiem konfliktiem.
Strīdā par Piedņestras reģionu iesaistītās puses septembrī vienojās pēc piecu gadu pārtraukuma atsākt sarunas par konflikta atrisināšanu, un par sarunu pirmās kārtas mājvietu 30.novembrī un 1.decembrī kļuva pašreizējā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) prezidējošā valsts Lietuva.
Tā dēvētajās 5+2 sarunās par Piedņestras konfliktu piedalās Moldovas, Piedņestras, Krievijas, Ukrainas, EDSO, kā arī Eiropas Savienības un ASV pārstāvji. Piedņestra bija pārtraukusi šīs sarunas 2006.gadā Moldovas un Ukrainas noteikta muitas režīma dēļ, kuru Piedņestra nosauca par "ekonomisku blokādi", un kopš tā laika bija notikušas vien neoficiālas sarunas.
Domstarpības par Piedņestras statusu ir viens no Moldovas un Krievijas attiecību nestabilitātes iemesliem. Krievvalodīgo apdzīvotais reģions, kas ir Moldovas industriālais centrs, atšķēlās no tās 1990.gadā, bažījoties, ka Moldova varētu apvienoties ar kaimiņvalsti Rumāniju, jo abām valstīm ir etniska un valodas saikne. Juridiski Piedņestra joprojām ir daļa no Moldovas, taču faktiski tā ir neatkarīga republika ar neatkarīgām pārvaldes institūcijām, savu policiju un valūtu. Piedņestru nav atzinusi neviena pasaules valsts.
1992.gadā cieta neveiksmi Moldovas centieni atgūt kontroli pār Piedņestru ar militāru spēku. 2006.gada septembrī Piedņestrā notika referendums, kurā 97 procenti dalībnieku nobalsoja par neatkarību no Moldovas un pievienošanos Krievijai, ar kuru Piedņestrai nav kopīgas robežas.
Par spīti Moldovas protestiem, Piedņestrā joprojām atrodas Krievijas karaspēka kontingents un Maskava atbalsta tās separātistu valdību. Maskava ir uzsvērusi, ka separātiskā reģiona līderi varētu piekāpties dažādām Moldovas prasībām, ja Moldovas valdība atteiktos no ieceres pievienoties NATO.