Vai 15 miljardi dolāru un par trešdaļu lētāka gāze ir cena, par kuru Krievijai būs izdevies nopirkt veselu valsti? Runa, protams, ir par Ukrainu – Krievijas dāsnuma priekšā tā atmetusi ar roku Eirointegrācijas plāniem. Tas ir bīstami ne tikai pašai Ukrainai ar tās 46 miljoniem iedzīvotāju, bet arī Eiropai un īpaši Baltijai. Jo līdz ar Ukrainas izvēli, Krievijas impēriskie plāni par Eirāzijas Savienības izveidošanu kļūst reālāki nekā jebkad iepriekš, norāda raidījums.
Šonedēļ aprit tieši mēnesis, kopš Ukrainas politiskās krīzes sākuma, kad opozīcija ieņēma galvaspilsētas Kijevas centrālo laukumu, prasot padzīt gan prezidentu, gan parlamentu un rīkot ārkārtas vēlēšanas. Tas atgādina Oranžās revolūcijas skatus pirms desmit gadiem. Arī tad izšķiršanās bija starp eiropeisku vai prokrievisku izvēli. Virsroku guva Eiropas ceļa piekritēji, kas savas spilgtākās līderes Jūlijas Timošenko vadībā panāca, ka Krievijas atbalstītais prezidenta amata kandidāts Viktors Janukovičs bija spiests piekāpties. Toties tagad Timošenko ir cietumā, bet Janukovičs - prezidenta amatā. Un izvēles svārsts atkal iet Krievijas virzienā.
Krievija izmanto visu pieejamo arsenālu
Lai panāktu savu, Krievija tagad ir ķērusies teju vai pie vissvētākajām rezervēm. Krievijas pensionāru uzturēšanai paredzētā Nacionālās labklājības fonda nauda tiks tērēta Ukrainas vērtspapīru pirkšanai. Tāpēc jo svarīgāks ir jautājums - ko Krievija par to prasīs pretī un, apzinoties, ka cena būs ļoti augsta – kāpēc īsti Ukraina izvēlas Krieviju? Uz to racionāli noskaņotie atbild – tikai izdzīvošanas dēļ.
"No vienas puses tas izskatās skumji un kaut kā nesmuki, no otras – notiek cīņa par to, ko cilvēki vēlas un ko mēs visi gribam – lai nākotnē labāk dzīvotu," atzīst Ukrainas kultūrizglītības biedrības Latvijā Dņipro priekšsēdētājs Ivans Naļivaiko.
Ukraina ir ekonomiski tik vāja, ka neuzdrošinās kaitināt Krieviju, slēdzot ar Eiropas Savienību asociācijas un brīvās tirdzniecības līgumus. Pret Ukrainas sliekšanos uz Eiropu Krievija izmanto gan pātagu, gan burkānu. Pātaga parādījās jau vasarā un turpinājās rudenī, kad Krievija piedraudēja ar vīzu ieviešanu ukraiņiem un pēkšņi nobloķēja robežu Ukrainas precēm. Tikai vienai šokolādes fabrikai vien tas izmaksāja 200 miljonus dolāru, bet Ukrainas Darba devēju federācija ziņoja, ka kopējais Krievijas nodarīto zaudējumu apjoms būs ap divarpus miljardi.
"Man ir arī tāda informācija, ko minēja paši ukraiņi, ka šobrīd šo ekonomisko sankciju spiediena rezultātā aptuveni pusmiljons darbavietu ir zaudētas vai, teiksim, iesaldētas. Tas nozīmē, ka cilvēki nesaņem algu vai ir tādas nopietnas problēmas. Es pieļauju arī, ka līdz galam arī Ukrainā neapzinājās, ka varētu būt tik spēcīgs spiediens," situāciju komentē Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Reformu partija).
Tad nāca Krievijas piedāvātais burkāns – 15 miljardu ieguldījums plus par trešdaļu zemākas gāzes cenas. Tāpēc pēdējā brīdī nolecot no kopā ar Eiropas Savienību jau sagatavoto līgumu parakstīšanas, Ukrainas prezidenta Janukoviča taktika šķiet loģiska. Janukovičs grib, protams, saglabāt prezidenta posteni arī nākamajā termiņā un skaidrs, ka badā un pastalās nonācis elektorāts nebūs viņam labvēlīgs vēlēšanās. Tiesa gan, arī Eiropa solīja atbalstu, taču pēc stingriem aizdevuma noteikumiem un veicot reformas, kas vairumam nebūtu patīkamas.
Toties no Krievijas rokas tautu tūlīt pabarot izrādījās daudz vieglāk, reformas Krievija neprasa, lai gan cena, kas Ukrainai par to būs jāmaksā, publiski netiek atklāta.
Kāpēc Krievija tā tērējas?
Tas ir saprotams, atzīst ģeopolitikas analītiķi. "Ukraina ir tikpat svarīga Krievijas nacionālajai drošībai, kā Amerikas Savienotajām Valstīm Teksasa vai kā Anglijai Skotija. Nonākot nedraugu rokās, tā var sagādāt eksistenciālus draudus. No tīri stratēģiskā skatupunkta Ukraina atrodas Krievijas mīkstajā pavēderē," norāda globālo pētījumu centra Stratfor pārstāvis Džordžs Frīdmans.
Pētnieks secina, ka Ukrainai nonākot Rietumu kontrolē, lokā no Polijas robežas austrumos gandrīz līdz Volgogradai un dienvidos līdz Azova jūrai – Krievijas un Baltkrievijas dienvidu flangs paliek plaši atvērts vairāk nekā pusotra tūkstoša kilometru garumā. Turklāt Ukraina ir Krievijai kritiski svarīga vieta, kur iet enerģijas piegādes cauruļvads Eiropai. Tāpēc Ukrainas un Eiropas Savienības līgumus Kremlis iztulko kā nopietnu mēģinājumu sagraut Krieviju.
"Putins ir apgalvojis, ka viņi ir gatavi maksāt arī par savas valsts suverenitāti, bet, protams, cik ir liela šī te cena un cik lielu cenu būs gatava maksāt arī Krievijas sabiedrība? Tas ir tas lielais jautājums," norāda Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.
Krievijas pašas ekonomika slīd lejup un ilgi dotēt Ukrainu tā diez vai varēs atļauties. Tāpēc Ukrainai drīz būs kaut kā jākompensē rēķins.
Ko Krievija prasīs Ukrainai?
Prognozē, ka tā būs vismaz Ukrainas iestāšanās Krievijas veidotajā Muitas ūnijā un Eirāzijas Savienībā.
Ukrainas prezidents Janukovičs "pārdod Ukrainas valsti par kaut kādām žēlastības dāvanām. Viņš gatavs mūs iegrūst mūžīgā Krievijas verdzībā. Viņš Maskavā paraksta vienošanās, kuras mēs viņam neesam atļāvuši parakstīt, kas ir pretrunā ar Ukrainas interesēm", uzsver Ukrainas partijas Svoboda (Brīvība) vadītājs Oļegs Tjagniboks intervijā BBC.
Ukrainas vēstnieks Latvijā Nekā personīga apgalvoja, ka vienošanās ar Krieviju ir jāuzlūko tikai kā finanšu darījums.
"Tā ir komerciāla vienošanās, tas ir komerciāls kredīts un mums būs jāmaksā par to procenti. Tā ir savstarpēji izdevīga vienošanās," klāsta Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Oļeiniks.
Savukārt demonstranti uz laukuma citē senā Vācijas kanclera Bismarka vārdus – ka neviens ar Krieviju parakstīts līgums nav vairāk vērts, kā papīrs, uz kura tas rakstīts.
"Situācija ir smaga, es nezinu, kā to atrisināt, un es baidos it īpaši par tām vienošanām, kas ir bijušas starp Janukoviču un Putinu. Kas aiz tām slēpjas un ko tas varētu nozīmēt Ukrainai nākotnē," atzīst Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Ojārs Kalniņš (Vienotība).
Vai ES attiecībās ar Ukrainu pieļāvusi kļūdu?
Vai Eiropas Savienība attiecībās ar Ukrainu pieļāvusi kļūdu, par maz atbalstot Ukrainas reformas? Jā, to tagad atzīst arī Eiropas valstu līderi un eksperti.
"Līdz šim ES nav varbūt gatava maksāt. Tie ir šie miljardi, kas ir bijuši gan uz galda Viļņas sammitā, šie arī tagad 15 miljardi, ES vēl nav par to gatava maksāt. Kas ir viņas oficiālā pozīcija – ja Ukraina potenciāli iestājas, nevis iestājas, bet noslēdz asociācijas līgumu, tad šos zaudējumus lielākoties rada tas, ka Krievija aizliedz importēt Ukrainas preces. Un kāpēc Eiropas Savienībai būtu jāmaksā par Krievijas lēmumiem? Tas ir savā ziņā politiski pamatojams skatījums," norāda Cepurītis.
Ukrainas izvēle arī vēl neesot izdarīta un tā cer, ka Eiropas Savienība kādus atvieglojumus vēl varētu piedāvāt. "Tā ir vienošanās ekonomiskā daļa, kas paredzētu minimizēt vienošanās parakstīšanas sekas. Cik lielā mērā mēs varam samazināt parakstīšanas negatīvo pusi. Tie ir galvenie uzdevumi. Mums pašiem ir jātiek skaidrībā, cik dziļas šīs sekas var būt Ukrainas ekonomikai un ražošanai," skaidro Ukrainas vēstnieks Latvijā.
Taču arī no Ukrainas tiek gaidīta spēja uzņemties reformu grūtības un beidzot izlemt par labu Krievijas vai Eiropas ceļam.
Ukrainas kultūrizglītības biedrības Latvijā vadītājs Naļivaiko gan uzskata, ka "kaut kādu pilnīgu ietekmi vai kontroli pār Ukrainu Krievija tuvākajā laikā nepanāks". "Tāpēc, ka Ukrainas tautai un valstij ir savs raksturs, sava griba, savs spēks, sava sapratne un galu galā cilvēcisks prāts," uzsver Naļivaiko.
Kāpēc Latvijai svarīga Ukrainas izvēle?
"Man jāsaka ja veidosies nopietns politiski ekonomisks grupējums - Eirāzijas Savienība, tad tas tomēr ir lielā mērā arī viens aspekts, ko mēs vērtējam arī paši no sava nacionālās drošības aspekta kā pietiekami nopietnu riska faktoru. Un es domāju, ka Maskavā ir cilvēki, kuri joprojām sapņo par impērijas atdzimšanu un tādā gadījumā Krievijas un Ukrainas ciešā savienība ir ļoti, ļoti plats un nopietns solis. Mums par savu drošību nevajag domāt, ka tagad mēs esam NATO un Eiropas Savienībā, un viss ir pilnīgā kārtībā. Drošība ir pastāvīgs process. Jūs paši redzat, kā mainās starptautiskā vide, katru gadu ir kādi notikumi. Tikko uzzinājām, ka Baltijas robežu tuvumā izvietotas Iskander sistēmas raķetes, mūsu pierobežā notiek mācības. Tas jāskatās arī šādā kontekstā. Bet, ja būtu noslēgts šis ES un Ukrainas Asociācijas un Brīvās tirdzniecības līgums, tad tas paver atkaļ ļoti labas iespējas Latvijas ražotājiem, lai paplašinātu tirdznieciskos sakarus ar Ukrainu, un tas ir labs ieguvums mūsu uzņēmējiem," uzsver Latvijas ārlietu ministrs.