"Klasisks piemērs - 2000.gadā pusdeviņos vakarā visa Latvija noskatījās Panorāmu un atradās vienā informācijas līmenī. Otrā rītā sarunas bija principā par vieniem un tiem pašiem notikumiem," stāstīja Putnis. "Pašlaik auditorija sociālajos tīklos, piemēram, Facebook izlasa tieši sev tīkamās ziņas.""Turklāt algoritmi, kas darbojas apakšā šiem visiem tīkliem un meklētājiem, izmanto to, ko jau esat apstiprinājuši kā patīkamu vai kam esat veltījuši vairāk laika, un piedāvā līdzīgu saturu arvien vairāk un vairāk," uzsvēra Putnis, piebilstot, ka tādējādi rodas "burbuļi", kuru iekšienē cilvēks domā, ka tas, kas viņam tiek piedāvāts, ir realitāte, un atšķirīgie viedokļi netiek piedāvāti."Šīs segmentētās auditorijas veido ļoti lielu potenciālu radikalizēšanai, sazvērestību teorijām," turpināja Putnis. "Tās nošķir cilvēkus arī pēc valodām un citiem parametriem un rada jaunu, greizu izpratni, kas ir tā realitāte, kurā šobrīd atrodamies."Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisija šodienas sēdē tika iepazīstināta ar projektu Latvijas mediju politikas pamatnostādnes 2016.-2020.gadam, īpaši valstiskuma un nacionālās informatīvās telpas stiprināšanas kontekstā.
Putnis: Sociālie tīkli ievelk lietotājus viņiem tīkamā un greizā informācijas telpā
Cilvēki, kas lasa ziņas sociālajos tīklos, tiek ievilkti sev tīkamā un greizā informācijas telpā, šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas sēdē sacīja Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis.Runājot par Latvijas mediju vides izaicinājumiem, Putnis norādīja, ka pasaulē notiek fundamentālas pārmaiņas tajā, kā mediji tiek lietoti, un viena no demokrātijai bīstamākajām tendencēm ir auditoriju straujā segmentēšanās.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.