Ruandas prezidenta Pola Kagames valdība vainojusi Francijas amatpersonas, tostarp augsta ranga virsniekus, par palīdzību hutu valdībai izplānot un nogalināt 800 000 tutsi un mēreni nosakņoto hutu.
"Izmeklēšana šobrīd koncentrējas uz 20 personām, kurām (..) prokuratūra liek izskaidrot vai sniegt skaidrību par apsūdzībām pret tām," informēja Muhumuza.
Ruanda vēlas uzklausīt šīs Francijas amatpersonas, pirms lemt, vai izvirzīt tām oficiālas apsūdzības, pavēstīja prokuratūras pārstāvis.
Pēc tam arī "citiem Francijas valdības aģentiem un amatpersonām var tikt lūgts līdzīgā veidā palīdzēt Kigali prokuratūrai", norādīja Muhumuza.
Nav zināms, vai Francija ļaus Ruandai nopratināt šos aizdomās turētos.
Francijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis norādīja uz Francijas aizsardzības ministra Žana Īva Ledriāna 16.novembrī izdotu paziņojumu, kas tika izdots pēc tam, kad Ruanda publicēja sarakstu ar 22 Francijas virsniekiem, kam tiek inkriminēts genocīds.
Viņš uzsvēra, ka Ruandas sarakstā nav "nekā jauna". Ministrijas pārstāvis arī par "nicināmiem meliem" nosauca "apgalvojumus, ka Francijas armija piedalījās genocīdā".
Francija tiek apsūdzēta par genocīda pazīmju ignorēšanu un to, ka apmācīja karavīrus un kaujiniekus, kuri piedalījās genocīdā.
Lai arī Francija vēlāk nosūtīja karavīrus uz Ruandu, Parīze tiek vainota par to, ka ļāva genocīda dalībniekiem aizbēgt uz Kongo Demokrātisko Republiku.
Ruandas lēmums izmeklēt Francijas amatpersonu atbildību seko mēnesi pēc tam, kad Francijas izmeklētāji atsāka izmeklēšanu par bijušā Ruandas prezidenta Živenāla Habjarimana lidmašīnas notriekšanu 1994.gadā, kas noveda pie genocīda, jo daļa hutu par to vainoja tutsi tautības cilvēkus.
Ruanda uzskata, ka lidmašīnu ar Francijas apkalpi notrieca ekstrēmisti, bet trimdā dzīvojošs bijušais Ruandas bruņoto spēku komandieris norādījis, ka Kagame, kurš tolaik bija nemiernieku līderis, pavēlējis notriekt lidmašīnu.
Francijas jaunā izmeklēšana saniknoja Kagami, kurš paziņojis, ka tā vietā Francija būtu jātiesā par genocīdu.
1994.gadā Ruandā, Āfrikas vidienē, hutu tautības nemiernieki simt pavasara dienās noslepkavoja aptuveni 800 000 tutsi tautības iedzīvotāju, kā arī miermīlīgos hutus, kas negribēja atbalstīt genocīdu. Slaktiņš šokēja pasauli arī tāpēc, ka Ruandā tobrīd atradās ANO spēki, kuri nespēja novērst genocīdu.
Pēc slaktiņa par nepiedodamu pasivitāti tika kritizēta gan ANO, gan ASV, gan Beļģija kā Ruandas kādreizējā koloniālā metropole, gan Francija, gan katoļu baznīca un daudzas citas valstis un institūcijas. Vairākas valstis toreiz nereaģēja uz informāciju par genocīdu.