Par pievienošanos topošajai savienībai, kuras dibināšanas līgumu šā gada 29. maijā Kazahstānas galvaspilsētā Astanā parakstīja Krievijas, Kazahstānas un Baltkrievijas prezidents, oktobra sākumā paziņoja Armēnija, tāpat jauno gadu jau EES rindās cer sagaidīt arī Kirgizstāna, kura gan var arī nepaspēt iekļauties aliansē līdz 1. janvārim. Kā nākamā rindā uz dalību EES tiek minēta Tadžikistāna, tāpat uz kaut nelielu daļu no Krievijas naftas un gāzes dolāriem cer vairāki starptautiski maz atzīti valstiskie veidojumi ar Abhāziju priekšgalā.
Atsevišķi eksperti norāda, ka EES projektam ir daudz līdzības ar Eiropas Savienības (ES) tapšanu. Kā galvenais arguments par labu šādam apgalvojumam tiek minētas sarežģītās starpvalstu sarunas par dažādiem EES aspektiem, kā arī Krievijas piekāpība alianses partneriem.
Piemēram, Baltkrievija apmaiņā pret EES dibināšanas līguma parakstīšanu ieguva tiesības paturēt sev visus nodokļus, kas iekasēti par šajā valstī pārstrādātās Krievijas naftas eksportu (ap 1,5 miljardiem ASV dolāru (1,18 miljardu eiro) gadā), savukārt Kazahstāna negatīvu tirdzniecības bilanci ar Krieviju samainīja pret tiesībām izmantot neproporcionāli lielu daļu Eirāzijas Attīstības bankas (ar kapitālu vairāk par pieciem miljardiem dolāru) līdzekļu, kā arī solījumu perspektīvā atļaut brīvu Kazahstānas naftas un gāzes eksportētāju piekļuvi Krievijas cauruļvadu sistēmām.
Teorētiski ekonomiskajā ziņā lielākā ieguvēja no dalības EES varētu būt Armēnija, kuras taktika - līdz pēdējam brīdim vilcināties ar jāvārda došanu Maskavai, pat par spīti tam, ka ārēju apstākļu dēļ alternatīvas Erevānai faktiski nav, - izrādījusies visefektīvākā. Intensīvu sarunu rezultātā Armēnija izcīnījusi tiesības piemērot no pārējām EES valstīm atšķirīgu ievedmuitas likmi daudzām precēm, kas EES tiks ievestas pāri tās robežai, kā arī tiesības uz 1,13% līdzekļu, kas tiks iekasēti kā ievedmuita visā EES, - jūtami vairāk, nekā plānots iekasēt tieši Armēnijā. Tāpat Erevāna, sākot ar nākamo gadu, varēs prasīt gāzes cenas pazemināšanu aptuveni par trešo daļu - no 270 dolāriem līdz 180 dolāriem par tūkstoti kubikmetru.
Pats galvenais Armēnijas ieguvums gan ir drošības garantijas tās ieilgušajā konfliktā ar Azerbaidžānu Kalnu Karabahas dēļ, kā arī iespējas izmantot Krievijas starpniecību, lai normalizētu attiecības ar Turciju. Ekonomisko sakaru atjaunošana šajā virzienā būtu ievērojams stimuls Armēnijas ekonomikas attīstībai.
Līdz šā gada beigām sakārtot likumdošanu atbilstoši EES prasībām apņēmusies arī Kirgizstāna, kuras 2011. gadā pie varas nākušais prezidents Almazbeks Atambajevs maijā solījis, ka 2015. gadu sagaidīs EES sastāvā.
Tomēr Kirgizstānas prezidents, lai arī simpatizē Krievijai, iepriekš attiecies parakstīt "ceļa karti" dalībai EES. Biškekai bija pretenzijas pret nepieciešamību paaugstināt ievedmuitas likmi - vidējā ievedmuita valstī ir 5,2%, tādēļ Kirgizstāna ir lētākā Ķīnā ražoto plaša patēriņa preču tirdzniecības vieta bijušās PSRS teritorijā.
Eksperti norāda, ka Kirgizstānas - ar tās 5,5 miljoniem iedzīvotāju un tikai 6,5 miljardus dolāru lielo iekšzemes kopproduktu (IKP) - dalība EES ekonomiskās dividendes nesola pat vidējā termiņā, taču ir būtisks ģeopolitiskais ieguvums, kas ļauj Krievijai saglabāt stratēģisko kontroli pār Vidusāzijas reģionu.
Tāpat Kirgizstānas piemērs veicina kaimiņvalsts Tadžikistānas interesi par pievienošanos EES, jo arī tās vadība vēlas "savu miljardu". Maskavā neslēpj, ka uzskata Dušanbi par nākamo kandidāti dalībai EES un šī iemesla dēļ, piemēram, negrasās nodarboties ar 970 km garās Kirgizstānas un Tadžikistānas robežas iekārtošanu. Tā vietā tiek izstrādāti plāni robežkontroles nodrošināšanai uz Afganistānas un Tadžikistānas robežas, galvenokārt - lai cīnītos ar Afganistānas narkotiku kontrabandu.
Tadžikistānas iespējamā pievienošanās EES ir likumsakarīga kaut vai tādēļ, ka pērn Krievijā oficiāli strādāja 1,5 miljoni tadžiku viesstrādnieku, kuru naudas pārvedumi - ap četriem miljardiem dolāru gadā - nodrošināja gandrīz pusi Tadžikistānas IKP. Neoficiāli šie skaitļi, protams, ir lielāki. Tomēr pret Krieviju noteikto ekonomisko sankciju un ekonomikas sabremzēšanās dēļ pieprasījums pēc viesstrādniekiem Krievijā ir krities, kas mazina arī EES pievilcību Dušanbes acīs, un šo situāciju steidzas izmantot Ķīna, lai palielinātu savu ietekmi, tajā skaitā arī piedāvājot darbu lētajam tadžiku darbaspēkam.
Visu Anda Sedlenieka rakstu Sien jaunas starptautiskās, ekonomiskās saites lasiet pirmdienas, 3.novembra, laikrakstā Diena!