Konkrētas likuma izmaiņas vēl netiekot gatavotas, taču cilvēktiesību aizstāvjus satrauc Eiropas likumdevēju sarosīšanās. Vācijā, kur novembrī tika izsludināta trauksme terora draudu dēļ, vairāki politiķi aicinājuši atjaunot 2007. gadā pieņemto, bet šogad Konstitucionālās tiesas atcelto datu uzglabāšanas likumu, kas paredz sešus mēnešus uzglabāt apmeklēto mājaslapu vēsturi, kā arī telefona zvanu arhīvu, ziņo aģentūra DPA.
Par likuma atjaunošanu iestājas valdošās Kristīgo demokrātu savienības māsas partijas - Bavārijas Kristīgi sociālās savienības - vadītājs Hanss Peters Frīdrihs. Viņš uzskata, ka tas ļaus labāk cīnīties pret organizēto noziedzību. Taču Vācijas konstitūcijas 10. panta 1. paragrāfs noteic, ka «privātā komunikācija ir aizsargāta pret neatļautu iejaukšanos».
Arī Zviedrija vēl pirms terora akta Stokholmā pēc ilgas pretošanās mainīja nostāju un akceptēja likumu par datu glabāšanu. Tas stāsies spēkā nākamā gada vasarā un paredzēs, ka sešus mēnešus jāuzglabā ne tikai dati par lietotāja aktivitātēm, bet arī e-pasta sūtījumu kopijas un tālruņu īsziņas.
Šī rosība varētu būt tikai sākums drakoniskākiem drošības pasākumiem. Šovasar divi Eiropas Parlamenta deputāti nāca klajā ar priekšlikumu grozīt 2006. gadā pieņemto Eiropas Datu uzglabāšanas direktīvu un iekļaut tajā prasību interneta pakalpojumu sniedzējiem vismaz sešus mēnešus saglabāt visus atslēgas vārdus, ar kādiem meklēta informācija internetā. Idejas autori apgalvoja, ka tādējādi izmeklēšanas laikā varas iestādēm būs vieglāk savākt informāciju par aizdomās turamajiem. Dati būšot pieejami tikai varas pārstāvjiem, un cilvēkiem nevajagot bažīties, ka viņu interese par kādu savdabīgu nodarbi tiks publiskota.
«Internets ļauj pedofiliem un dzimumnoziedzniekiem baudīt rīcības brīvību, kas viņus nostāda vienādās pozīcijās ar godīgiem pilsoņiem un apgrūtina varas iestāžu centienus viņus izsekot,» pavēstīja idejas autori Ticiāno Moti un Anna Zaborska. Jūnija beigās deklarācija tika akceptēta, un tas nozīmē, ka to jebkurā brīdī var ņemt par pamatu jaunam likumam.
Pedofili pagrīdē
Eiroparlamentārietis no Zviedrijas Pirātu partijas Kristians Engstrēms uzskata, ka šāda datu glabāšana nemaz nepalīdz laikus pamanīt noziedznieku aktivitātes, tādēļ nav efektīva. Turklāt tā nevajadzīgi tracina tīmekļa lietotājus.
«Dzimumnoziedznieki apmainās failiem pagrīdes tīklos. Viņi neizmanto meklēšanas dzinējus šīm lietām,» sarunā ar aģentūru AFP ieceres efektivitātei netic arī cilvēktiesību grupas Privacy International pārstāvis Alekss Hanfs, «es astoņus gadus palīdzēju izmeklētājiem meklēt dzimumnoziedzniekus internetā un ne reizi nesastapos ar gadījumu, ka meklēšanas dzinējs būtu palīdzējis.»
Nesen šo direktīvu nosodīja arī ES datu aizsardzības uzraugs Pīters Hustinkss, pieprasot pierādīt tās nepieciešamību ar konkrētiem faktiem.
«Datu uzglabāšanas direktīva ir totāli izgāzusies iniciatīva,» sarunā ar Vācijas televīziju Deutsche Welle vēl skarbāks ir Eiropas Digitālo tiesību iniciatīvas pārstāvis Džo Maknamī, «Eiropas Komisijai divreiz nācās aizkavēt rīkojumu par tās ieviešanu, jo tā nevarēja atrast pierādījumus, lai attaisnotu direktīvas eksistenci.»
Mazajiem būs grūti
Ja šādai direktīvai tiks dots likuma spēks un tā būs jāiestrādā nacionālajos likumos, tad interneta pakalpojumu sniedzējiem neklāsies viegli. «Jau tagad daudzi Latvijas uzņēmumi ar grūtībām pilda likuma prasību 18 mēnešus uzglabāt tehniskos datus. Tātad to, kādām IP adresēm lietotājs pieslēdzies,» Dienai stāsta Latvijas Interneta asociācijas izpilddirektors Viesturs Šeļmanovs-Plešs. Satura uzglabāšana tehniski esot iespējama, taču prasīs ievērojamus līdzekļus. «Būs nesamērīgi dārgi glabāt visu klientu apskatīto saturu, un tāpēc būs jāceļ pakalpojuma cenas. Šādas prasības īstenošana daudziem mazajiem pakalpojumu sniedzējiem nebūs pa spēkam,» uzskata V. Šeļmanovs-Plešs un piebilst, ka LIA plāno pacīnīties par pastāvošo prasību mīkstināšanu. «Policijai interesē aktuālā informācija, viņi nemaz nemeklē tālā pagātnē. Kādēļ gan glabāt informāciju par 18 mēnešiem? ES direktīvā minimālais termiņš ir seši mēneši,» asociācijas izpilddirektors sola novērojumus apliecināt ar pētījumu par to, cik aktuāla informācija varas iestādes līdz šim interesējusi.
Interesanti, ka ES apsver domu par kontroles pastiprināšanu, bet meklēšanas dzinēju īpašniekiem pieprasa, lai tie neuzkrātu datus par lietotāju aktivitātēm internetā. Tādēļ Microsoft pieņēma lēmumu samazināt viņu meklētāja Bing arhīvu no 18 mēnešiem līdz sešiem. Google informāciju glabā deviņus mēnešus, ziņo portāls CNET.