Pasaulē ik dienu tiek iegūts par 0,4 miljoniem barelu vairāk naftas, nekā patērēts, liecina Citigroup finanšu analītiķu aplēses. Galvenais cēlonis ir Ķīnas ekonomiskās izaugsmes tempu palēlināšanās un attiecīgi arī pieprasījuma pēc naftas samazināšanās, kā arī Eiropas pēckrīzes lēnā atjaunošanās, kura jau robežojas ar recesijas draudiem eirozonā. Tāpat būtiska loma ir tam, ka naftas ieguves apjomi ASV konstanti palielinās slānekļa naftas krājumu apgūšanas dēļ. Tāpēc ASV gandrīz pilnībā atteikušās no naftas importa un naftas ieguves apjomu ziņā jau apsteigušas Saūda Arābiju, un domājams, ka vēl šā gada laikā apsteigs arī Krieviju, kamdēļ enerģētikas nozares pārstāvji aktīvi cenšas panākt 39 gadus senā naftas eksporta aizlieguma atcelšanu.
Turklāt naftas ieguves apjomus, lai arī to teritorijās notiek karadarbība, spējušas palielināt Lībija un Irāka, savukārt ar naftas eksportu par dempinga cenām nodarbojas plašas teritorijas, tostarp naftas laukus un pārstrādes rūpnīcas Irākas un Sīrijas teritorijā ieņēmušais grupējums Islāma valsts. Tāpat vispirms Saūda Arābija un pēc tam arī Irāna paziņojusi, ka jau novembrī samazinās eksporta naftas cenas, kas tāpat atstās ietekmi uz cenām kopumā.
Savukārt, runājot par investoriem spekulantiem, atsevišķi eksperti uzskata, ka «papīra naftas» tirgū ieplūdināto līdzekļu apjoms nosaka naftas cenas pat lielākā mērā nekā objektīvā situācija. Ja līdzekļu ir daudz, cena ir augsta, savukārt, ieguldījumiem aizplūstot, cena krītas, un šobrīd izveidojusies tieši šāda situācija. Globālās ekonomikas neiepriecinošās nākotnes perspektīvas un neskaidra situācija naftas tirgū novedusi pie līdzekļu aizplūšanas, turklāt nedz nozares eksperti, nedz investīciju fondu menedžeri nespēj atbildēt uz jautājumu, kāda nākotne gaida naftas tirgu. Vienlīdz tiek pieļauta gan tālāka cenu lejupslīde līdz 70 (55,27 eiro) vai vēl mazāk dolāriem par barelu, gan drīza atgriešanas pie cenas aptuveni 100 dolāru par barelu.