Viņš sacīja, ka, tā kā akciju tirgus mīnusus tabulās un kartēs apzīmē sarkanā krāsā, patlaban akciju tirgi visā pasaulē "noasiņo".
Vakar notikusī Eiropas Centrālās bankas sanāksme pielējusi eļļu ugunij, jo tās paziņotie pasākumi, piemēram, obligāciju pirkšana, vērtējami kā atgriešanās pie krīzes režīma darba.
"Savādāku reakciju finanšu tirgū uz ekonomikas datiem un amatpersonu paziņojumiem nemaz nevarēja gaidīt," saka Lāriņš.
Viņš atgādina, ka jau ilgāku laiku izskan brīdinājumi par globālās ekonomikas izaugsmes tempu bremzēšanos.
"Tagad vienā virzienā skrienošu satrakotu vēršu baru tik viegli vis nevar apturēt, tādēļ negatīvs noskaņojums no tirgus tik drīz vis nepazudīs," uzskata eksperts.
Viņaprāt, jautājums par parādsaistību krīzi vairāk ir jautājums par to, ka jāvirzās uz tēriņiem, kuri ir atbilstoši ieņēmumiem, kas pašreizējā situācijā nav tik vienkārši. Proti, mazinot izdevumus, mazinām patēriņu, mazinām ražošanu, mazinām ieņēmumus, pieaug bezdarbs, pasliktinās noskaņojums, pavājinās ekonomikas izaugsme, atkal jāmazina izdevumi un tā tas uz riņķi turpinās.
"Nesenie notikumi parādīja, ka problēmas var sanākt arī tādai visumā maksātspējīgai valstij kā ASV. Pašreiz jāļauj tirgum iztrakoties un paralēli jāturpina visiem strādāt pie ieņēmumu palielināšanas, izdevumu rūpīgas analīzes/mazināšanas un ekonomikas optimizēšanas. Jāatrod veids, kā nezaudēt darba vietas, efektivizēt esošās lietas un noturēt ekonomiku uz izaugsmes ceļa," teica Lāriņš.
Eksperts arī apliecina, ka saspīlējumi pasaulē noteikti ietekmē arī Latviju, jo, ja patērētājs pasaulē ierausies sevī, baidīsies no nākotnes, tā būs slikta ziņa Latvijas eksportam, kas ir mūsu valsts ekonomikas atveseļošanās balsts.
"Mūsu un visas pasaules interesēs ir augoša globālā ekonomika un izvairīšanās no atkārtotas recesijas. Ņemot vērā, ka Latvija dzīvo uz parāda un ik pa laikam tas ir jāpārfinansē, lieli globālie satricinājumi var, labākajā gadījumā, sadārdzināt finansējumu, bet sliktākajā gadījumā - var būt problēmas vispār iegūt finansējumu, bet pašreiz tāda scenārija realizēšanās netiek gaidīta," skaidroja eksperts, paužot cerības, ka nākamajās nedēļās tirgus nomierināsies, pārvērtēs savas prognozes un turpinās attīstīties pozitīvā virzienā, tiesa, ar piezemētākām ambīcijām.
Kā ziņots, šodien pasaules fondu tirgū turpinājās straujā lejupslīde, ko ceturtdien izraisīja bažas par ASV ekonomikas atveseļošanās noturību un eirozonas parādsaistību krīzi.
Bažījoties par globālās ekonomikas nonākšanu atkārtotā recesijā, akciju kursi pasaules biržās jau ceturtdien piedzīvoja strauju kritumu.
ASV indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien nokritās par 4,3% jeb 512,76 punktiem - līdz 11 383,68 punktiem, tādējādi piedzīvojot lielāko vienas dienas kritumu kopš 2008.gada decembra.
Lejupslīdi ceturtdien piedzīvoja arī divi pārējie nozīmīgākie Volstrītas indeksi, "S&P 500" indeksam nokrītoties par 4,8%, bet "Nasdaq" indeksam zaudējot 5,1%.
Kritumu ceturtdien piedzīvoja arī biržas Eiropā.