"Noteikumi dalībvalstī ir tik neskaidri un atšķirīgi, ka tos patiesībā ievērot kļūst ārkārtīgi grūti," norādīja Rēda, kas darbojas EP zaļo frakcijā.
Viņa piebilda, ka 2001.gada direktīva tā arī nav spējusi harmonizēt autortiesību piemērošanu digitālajā pasaulē.
"Ja es atvaļinājumā dodos uz Franciju, uz Parīzi, un nofotografēju Eifeļa torni un izlieku to savā Facebook lapā, tas, vai tas ir autortiesību pārkāpums, ir atkarīgs no tā, vai attēls uzņemts dienā vai naktī," skaidroja deputāte.
Tas ir tāpēc, ka pašas būves autortiesību aizsardzības termiņš ir beidzies, taču autortiesības uz tās izgaismošanu joprojām ir spēkā.
Lai gan direktīva nosaka, ka mākslas darbus, kas izstādīti publiskajā telpā, ES teritorijā drīkst fotografēt bez autortiesību atlīdzības, Francija izlēmusi šo normu neieviest. Līdzīgi rīkojušās arī Itālija un Beļģija.
Rēda savā ziņojumā aicina EK padarīt šo normu obligātu visām dalībvalstīm.
Viņa arī mudina ieviest visā ES spēkā esošas normas, kas ļautu bibliotēkām digitālās grāmatas piedāvāt lasītājiem tiešsaistē, ļautu tīmekļa lietotājiem lietot saites neatkarīgi no tā, vai saturu, uz kuru tās ved, autortiesības aizsargā vai nē, kā arī attiecināt autortiesību izņēmumus uz "audio-vizuālajiem citātiem".
Rēda arī norādīja, ka 2001.gada direktīva radīta vēl pirms sociālo mediju laikmeta un ka tajā runāts par datu uzglabāšanu, piemēram, kompaktdiskos, kurus mūsdienās reti kurš vairs izmanto.
Tāpēc deputāte aicina jaunos noteikumus padarīt "tehnoloģiski neitrālus", lai tos varētu piemērot arī nākotnē.
Vienlaikus Rēda uzsvēra, ka viņa nerosina atteikties no autortiesībām un nemudina uz "revolūciju", bet gan vēlas panākt autortiesību "pielāgošanu".
EK pērn šajā jautājumā veica sabiedrisko aptauju un saņēma 9500 ieteikumus.
Ar savu ziņojumu Rēda otrdien iepazīstina EP Juridisko komiteju, bet maijā par to gaidāms balsojums plenārsēdē. Sagaidāms, ka maijā savus priekšlikumus iesniegs arī digitālā tirgus komisārs Andruss Ansips.