Vadošo lomu pasaulē joprojām saglabā nafta

Tajā uzsvērts, ka 2014.gads bijis "tektonisku nobīžu gads pasaules energoresursu ražošanā un patērēšanā", trešdien lasāms laikrakstā Diena. Pērn starptautiskajā mērogā ievērojami lēnāka kļuvusi pieprasījuma pēc energoresursiem izaugsme, sasniedzot tikai 0,9%, kas ir zemākais rādītājs kopš XX gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, izņemot vienīgi brīdi pēc globālās finanšu krīzes pagājušajā desmitgadē, kad pieprasījuma izaugsmi mazināja daudzu valstu ekonomiskās grūtības, norāda BP savā globālās enerģētikas nozares apskatā. Tagad pieprasījuma pēc energoresursiem samazinājums piedzīvots, neraugoties uz faktu, ka globālās ekonomikas izaugsme bijusi aptuveni tāda pati kā 2013.gadā, kad energoresursu patēriņš piedzīvoja kāpumu par 2%. Vienlaikus vēsturiski augstāko patēriņa līmeni apjomu ziņā sasnieguši visi energoresursi, izņemot kodolenerģiju, kā arī visu energoresursu ražošana, izņemot ogles. Savukārt elektrības ražošana globālā mērogā pieaugusi par 1,5%.Par pasaules galveno energoresursu joprojām ir pamats uzskatīt naftu. Neraugoties uz faktu, ka jau piecpadsmito gadu pēc kārtas samazinās naftas daļa globālajā energobilancē, tieši nafta joprojām veido 32,6% no visa energoresursu patēriņa. BP norāda, ka 2014.gadā vidējā Brent markas naftas cena bijusi 98,95 ASV dolāri (~ 88,47 eiro) par barelu, un tātad par 9,71 ASV dolāru zemāka nekā gadu iepriekš, un pirmoreiz kopš 2010.gada noslīdējusi zem cenas līmeņa - 100 dolāri par barelu. Atšķirība starp WTI un Brent marku naftas cenām pērn bija 5,66 dolāri par barelu, salīdzinot ar 10,67 dolāriem par barelu 2013.gadā. Jāatgādina, ka pagājušā gada beigās naftas cenas piedzīvoja dramatisku kritumu.Atbilstoši enerģētikas giganta BP aplēsēm naftas patēriņš globālā mērogā pagājušajā gadā palielinājies par 0,8 miljoniem barelu dienā, kas ir mazāk nekā 2013.gadā, kad patēriņš pieauga par 1,4 miljoniem barelu dienā. Vienlaikus patēriņa pieaugumu ir nodrošinājušas OECD neietilpstošas valstis, galvenokārt, protams, Ķīna (plus 390 tūkstoši barelu dienā), pat neraugoties uz faktu, ka patēriņa pieaugums tajā bijis viens no zemākajiem pēdējos gados. Savukārt OECD valstīs piedzīvots kritums par 1,2%, kas ir jau astotā lejupslīde pēdējo deviņu gadu laikā. Visvairāk - par 220 tūkstošiem barelu dienā - kritis patēriņš Japānā, kur tas kopumā noslīdējis līdz zemākajam līmenim kopš 1971.gada.Tikmēr naftas ieguves pieaugums pērn vairāk nekā divkārt pārsniedzis patēriņa pieaugumu, sasniedzot vidēji 2,1 miljonu barelu dienā. Viss ieguves pieauguma kāpums noticis uz naftas eksportētājvalstu organizācijā OPEC neietilpstošu valstu rēķina, un lielāko daļu pieauguma veido ieguves kāpums ASV - vidēji 1,6 miljoni barelu dienā. ASV arī kļuvušas par pirmo valsti vēsturē, kas spējusi palielināt naftas ieguves apjomus par vidēji miljonu barelu dienā trīs gadus pēc kārtas. Tāpat ASV pērn atņēmušas Saūda Arābijai pasaulē lielākās naftas ieguvējvalsts titulu. Jaunus naftas ieguves rekordus pagājušajā gadā uzstādījušas arī Kanāda un Brazīlija. Tikmēr ieguve OPEC valstīs palikusi nemainīga, kamdēļ organizācijas valstu daļa globālā mērogā samazinājusies līdz 41% (zemākais rādītājs kopš 2003.gada). Ieguves kritumu Lībijā un Angolā kompensējusi ieguves palielināšana Irākā, Saūda Arābijā un Irānā.Starptautiskā naftas tirdzniecība pērn piedzīvojusi kāpumu par 0,9% jeb 490 000 barelu dienā, Ķīnai kļūstot par pasaulē lielāko naftas importētāju. Jāpiebilst, ka jūtami vairāk nekā patēriņš pērn palielinājies naftas pārstrādes apjoms - par 1,1 miljonu barelu dienā, kas ir augstākais rādītājs kopš 2010.gada un divkārt pārsniedz desmitgades vidējo izaugsmi. Lielākais kāpums piedzīvots ASV un ir plus 530 000 barelu dienā, kas ir augstākais rādītājs kopš 1986.gada. Savukārt naftas pārstrādes jaudas 2014.gadā pieauga par 1,3 miljoniem barelu dienā, galvenokārt uz Tuvo Austrumu valstu rēķina.Šim pieaugumam netraucēja fakts, ka naftas pārstādes rūpnīcas pērn bija noslogotas tikai par 79,6%, un tas ir zemākais rādītājs kopš 1987.gada.Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 22.jūlija, numurā!