Valdība ir sūdzējusies ANO ģenerālsekretāram Antoniu Gutērrešam par to, ka atsevišķas amatpersonas ir atainojušas "normālu migrācijas plūsmu kā humānu krīzi, lai attaisnotu intervenci", paziņoja viceprezidente Delsija Rodrigesa.
Saskaņā ar ANO datiem Venecuēlu kopš 2015.gada ir atstājuši 1,6 miljoni tās pilsoņu, bēgot no ekonomiskās krīzes dzimtenē, kur trūkst pārtikas, medikamentu un citu pirmās nepieciešamības lietu.
Venecuēlas ekonomikā jau ceturto gadu ir recesija, un Starptautiskais valūtas fonds ir prognozējis, ka inflācija šajā valstī šogad sasniegs vienu miljonu procentu.
Migrantu straume no Venecuēlas plūst uz citām Latīņamerikas valstīm, tostarp Kolumbiju, Brazīliju, Ekvadoru un Peru, kurām ir grūti tikt galā ar šo imigrantu pieplūdumu.
Rodrigesa preses konferencē sacīja, ka ANO amatpersonas ir izmantojušas datus no "ienaidnieku valstīm" un parādījušas tos tā, "it kā tie būtu viņu pašu [dati]". Viņa gan nenosauca vārdā šīs amatpersonas un valstis.
Ekvadoras galvaspilsētā Kito pirmdien sākās 13 Latīņamerikas valstu divu dienu sanāksme, lai apspriestu venecuēliešu migrācijas krīzi, koordinētu reģionālu atbildi uz to un aicinājumu pēc ārēja finansējuma.
"Visļaunākā humānā krīze pasaulē, kas notiek tieši tagad, ir tā, ko NATO un Eiropas Savienības valstis ir izraisījušas Āfrikā un Tuvajos Austrumos," piebilda Rodrigesa, aicinot ES augsto ārlietu pārstāvi Federiku Mogerīni izskaust "viltus ziņas".
Rodrigesa norādīja uz jaunu ANO ziņojumu, ka šogad apmēram 1600 migrantu ir gājuši bojā vai pazuduši bez vēsts "ceļā uz Eiropu".