Eiropas Savienība nedēļas nogalē izziņotajā sankciju paketē pret Krieviju noteikusi papildu sankcijas saistībā ar Kremlim pietuvināto privāto militāro algotņu un ekonomisko aktivitāšu organizāciju Vāgnera grupa. Pret pašu Vāgnera grupu ES sankcijas noteiktas jau 2021. gadā, ASV to ir pasludinājusi par transnacionālu kriminālo organizāciju par tās aktivitātēm Ukrainā, Centrālāfrikas Republikā (CĀR) un Mali. Jaunajās ES sankcijās īpaši izcelti Vāgnera grupas cilvēktiesību pārkāpumi CĀR, Mali, Sudānā, tās noteiktas pret 11 personām un septiņiem uzņēmumiem. Kā vēsta Deutsche Welle – astoņas no šīm personām un septiņi uzņēmumi ir saistīti ar Vāgnera grupas aktivitātēm Āfrikā – CĀR un Sudānā.
Šomēnes publiskotajā pētnieciskās organizācijas Global Initiative Against Transnational Organized Crime (GI-TOC) ziņojumā secināts, ka "Vāgnera grupa strauji ir kļuvusi par visietekmīgāko veidu, kā Krievija pašlaik realizē savu iesaistīšanos Āfrikā". Šo iesaistīšanos atbalsta arī nesen notikušās Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova vizītes Āfrikā. Šī iesaistīšanās ir pietiekami izdevīga finansiāli, jo Āfrikas valstis par sadarbību maksā ar piekļuvi zelta un dimantu raktuvju resursiem un pat cukura un alus darīšanas firmām. Savukārt Krievijas Ārlietu ministrija no tās cenšas izspiest diplomātisku labumu Krievijai, ko pierāda ANO Ģenerālās asamblejas pēdējais balsojums par Krievijas agresijas Ukrainā nosodīšanu, kur vēl divas Āfrikas valstis pievienojās tām, kas balsoja pret, un 15 Āfrikas valstis balsojumā atturējās.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena otrdienas, 28. februāra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!