AfD spēja uzrunāt neapmierinātos pilsoņus

Nacionālistiem īpaši sekmīgs starts izdevās piecās federālajās zemēs, kuras pēc Otrā pasaules kara veidoja sociālistisko Austrumvāciju. Vairāk nekā 25 gadus pēc Vācijas atkalapvienošanas šajā valsts daļā labklājības līmenis joprojām ir zemāks nekā rietumos, tāpēc daudzi iedzīvotāji ir vīlušies tradicionālajos politiskajos spēkos. 
AfD visvairāk balsu atnesa vēlētāji, kuri iepriekš balsoja par Vācijas kancleres Angelas Merkeles vadīto Kristīgo demokrātu savienību (CDU) un tās Bavārijas māsaspartiju – Kristīgi sociālo savienību (CSU), kā arī iedzīvotāji, kuri pirmo reizi piedalījās federālajās vēlēšanās. 

AfD nodibināja 2013. gada pavasarī kā eiroskeptisku partiju, kuras galvenā prasība bija Vācijas izstāšanās no Eiropas vienotās valūtas savienības – eirozonas. Vācija kā bagātākā eirozonas dalībvalsts sedza lielāko daļu no glābšanas aizdevumiem, kurus piešķīra tādām parādu nomocītām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm kā Grieķija. Daudzi vācieši ar to nebija mierā, tāpēc AfD varēja izveidot atbalstītāju bāzi.

2013. gada septembrī notikušajās Bundestāga vēlēšanās nesen izveidotā AfD ieguva 4,7% vēlētāju atbalstu, tikai par mata tiesu nepārvarot 5% balsu barjeru iekļūšanai parlamentā. 

Pēdējos gados AfD kļuvusi par skaļāko Merkeles migrācijas politikas kritiķi. Kopš 2015. gada Vācijā ieradušies vairāk nekā pusotra miljona migrantu un patvēruma meklētāju, pārsvarā no Tuvajiem Austrumiem. Partija sevi pozicionē kā "tradicionālo kristīgo vērtību" aizstāvi laikā, kad Vācija "islamizējas". AfD pieprasa atjaunot robežkontroli uz ES iekšējām robežām.

Partija ir draudzīga Krievijai. AfD atbalsta Krievijai noteikto ES sankciju atcelšanu un vēlas veidot ciešākas attiecības starp Berlīni un Maskavu. Partijas līderis Aleksandrs Gaulands nesen intervijā laikrakstam Die Welt paziņoja, ka anektētā Krima "laiku laikos ir bijusi Krievijas teritorija un to nevarēs atkalpievienot Ukrainai". 

Neraugoties uz vēlēšanu panākumiem, AfD iekšienē norisinās rīvēšanās starp nosacīti mēreno un galēji labējo spārnu. Mēreno līdere Frauke Petrija ir paziņojusi, ka gatavojas izstāties no partijas un nestrādās AfD frakcijā Bundestāgā. Viņa uzskata, ka atsevišķu partijas līderu ekstrēmistiskie izteikumi kavēšot AfD būt par konstruktīvu opozīcijas spēku

Visu rakstu lasiet trešdienas, 27.septembra laikrakstā Diena!