Detalizēta Krievijas plašsaziņas līdzekļu analīze atklājusi, ka tie palielinājuši ar Kataloniju saistītu ziņu izklāstu spāņu, angļu, vācu un krievu valodās, lai sistemātiski atainotu Spānijas valdību un tiesu sistēmu kā vainīgos represijās valsts ziemeļaustrumu reģionos. Šāda veida vēstījumi apgalvo, ka Madride nosūtījusi paramilitāru karaspēku uz Barselonu, un brīdina, ka tuvojas nenovēršams pilsoņu karš, ko Eiropas Savienība vien pasīvi novērojot.
Krievijas mediji pat salīdzinājuši šos stāstus ar Krievijas veikto Krimas aneksiju 2014. gadā un šajās dienās notiekošo kurdu referendumu, kuru Bagdādes centrālā valdība uzskata par nelikumīgu.
Avīze Vzglyad, viens no prokremliskajiem medijiem, trešdien rakstīja: "Spānija piespiedu kārtā nomāc Katalonijas pavasari" un turpināja ar apgalvojumu, ka "Krimas pavasaris ir pārcēlies uz Pirenejiem", kā arī piebilda, ka "tikai Krievijas militārā iejaukšanās spēja nodrošināt tautas pašnoteikšanās tiesības Krimas pussalā".
Tajā pašā laikrakstā 8. septembrī rakstīts, ka "Katalonijas politiķi jau apspriež, ko darīs pēc neatkarības pasludināšanas. Viens no viņiem teica Vzglyad, ka Katalonija akceptēs Abhāzijas un Dienvidosetijas apgabalus," atsaucoties uz teritorijām, kas 90.gados pasludināja neatkarību no Gruzijas un ko atzinušas vien Krievija, Venecuēla, Nikaragva un neliela Mikronēzijas sala Naudu.
Šos vēstījumus laikrakstam sniedzis partijas Katalonijas solidaritāte neatkarībai pārstāvis Enriks Folhs. Būtiska nianse, ka šī partija pat nav pārstāvēta Katalonijas parlamentā. Savukārt pats informācijas sniedzējs 2015. un 2016. gadā bijis delegāts Krievijas valdības daļēji finansētajā Krievijas Antiglobalizācijas kustības sanāksmē, norāda spāņu medijs.
El País arī uzsver, ka Folhs ne vienreiz vien bijis Krievijas viltus ziņu avots. Pirms gada vairākos Krievijas medijos bijis atrodams stāsts, ka neatkarīgā Katalonija varētu atzīt Krimu par Krievijas sastāvdaļu, tādējādi akceptējot Krievijas starptautiski neatzītās pretenzijas uz šo teritoriju.
"Mēs nerunājam par padomju propagandu vai ko tamlīdzīgu. Ne viss Krievijas medijos lasāmais ir viltus ziņas," komentējis Demokrātijas nodrošināšanas alianses analītiķis Brets Šafers, kura darbību atbalsta Vācijas Maršala fonds. Šis projekts tapis, reaģējot uz ziņām par Krievijas iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanu procesā, lai "publiski dokumentētu un izklāstītu Vladimira Putina pieaugošos centienus sagraut demokrātiju ASV un Eiropā".
"Tas nenozīmē, ka Krievija par katru cenu vēlas Katalonijas neatkarību. Krievija vēlas veicināt sadalīšanos, lai lēnām vājinātu Eiropas demokrātiju un iestādes," paskaidrojis pētnieks.
Analizējot ierakstus krievu valodā vietnē Twitter laikā no 16. līdz 23. septembrim starp populārākajām tēmām fiksēta gan Katalonijas neatkarība, gan vēl jo izteiktāk - ceļojumu ceļvedis uz Krimu, secinājis pētnieks.
Viens no visvairāk retvītotajiem vēstījumiem bijis Sputnik vācu valodā vēstītais virsraksts Meklējumi un aresti Katalonijas valdībā - studenti devušies demonstrācijā pret militārām tendencēm.
Savukārt laikrakstā Pravda ceturtdien vēstīts, ka Barselona atkārto Krimas scenāriju un paziņots - "ja katalonieši pēc referenduma atdalīsies un vienpusēji paziņos par neatkarību, Eiropas Savienībai būs radīts precedents, kas līdzinās Krimai".
Kremļa interesēs īpaši agresīvi strādājošais Twitter konts Voice of Europe retvītojis vairākus stāstus, ka Katalonijas konflikts rāda virzību uz ES sadalīšanos, piemēram, "Spānija vārās: ES atturas rīkoties Katalonijas vārdā, spītējot Spānijas pieļautajiem cilvēku pamattiesību pārkāpumiem", vai "Spānija krīzē: Nosūta karaspēku 40 000 Katalonijas neatkarības pieprasītāju protesta dēļ".
El País norāda - tādas ar Kremli saistītas mediju organizācijas kā RT un Sputnik nenodarbojas tieši ar nepatiesu ziņu publicēšanu, bet izplata stāstus par reāliem notikumiem, piemēram, uzsvērti atspoguļojot kratīšanu Katalonijas valdībā un ekonomikas viceministra aizturēšanu saistītā ar neatkarības referenduma dokumentāciju".
skats no malas
Vilmars7777
Nātans Jopcikovskis