Pasaules lielākais mikroshēmu ražotājs jau no 2021. gada par rūpnīcas būvniecību aizvadīja sarunas ar Vācijas austrumu federālo zemi Saksiju, kur atrodas Drēzdene. Paredzams, ka rūpnīcas, kas tiks atklāta 2027. gadā, ražošanas jauda būs ap 40 tūkstošiem mikroshēmu mēnesī.
Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Habeks paziņojumā apsveicis lēmumu un paudis viedokli, ka vēl viena pusvadītāju industrijas sektora globālā spēlētāja ienākšana Vācijā parāda tās atraktivitāti un izdevīgumu. Jūnijā Vācija jau parakstīja vienošanos ar ASV uzņēmumu Intel par divu mikroshēmu ražotņu izveidošanu Magdeburgas pilsētā Saksijas-Anhaltes federālajā zemē. Vācijas kanclers Olafs Šolcs, kurš piedalījās līguma parakstīšanā, norādīja, ka Intel investīcijas šajās ražotnēs būs lielākās tiešās ārzemju investīcijas Vācijas vēsturē.
Paredzams, ka būvniecība izmaksās ap 30 miljardiem eiro, tiks radīti trīs tūkstoši darbvietu. Plānots, ka ražotnes sāks darbu 2027. gadā. Pēc sarežģītām sarunām, kas ilga kopš 2021. gada, Vācijas valdība piekritusi subsidēt ap trešdaļu šā projekta izmaksu. Valsts subsīdiju dēļ šī vienošanās gan vēl jāapstiprina Eiropas Savienībā, taču Vācijas valdība ir optimisma pilna, ņemot vērā Eiropas centienus piesaistīt mikroshēmu ražotājus, kuru produkcija ir nepieciešama ne tikai viedierīču, bet arī sadzīves elektrotehnikas, rotaļlietu, modernu ieroču un automašīnu ražošanā. Covid-19 pandēmijas pārrautās piegāžu ķēdes un Krievijas iebrukums Ukrainā īpaši akcentēja nepieciešamību Eiropai maksimāli nodrošināt iespēju uz vietas ražot vitāli nepieciešamās mikroshēmas.
Par plāniem paplašināt līdzšinējo mikroshēmu rūpnīcu Drēzdenē paziņojis arī uzņēmums Infineon. ASV uzņēmums Wolfspeed plāno būvēt modernu mikroshēmu rūpnīcu Zāras federālajā zemē Vācijas rietumos.
ASV bāzētā Pusvadītāju industrijas asociācija aprēķinājusi, ka ASV firmas pērn saražoja 48% no pasaulē saražotajām mikroshēmām, otrajā vietā bija Dienvidkoreja ar 14%, trešajā – Eiropa ar 9%.