Tiesas ziņojuma autors Juhans Partss norādīja, ka aizsardzība nozīmē īstu militāro spēju attīstīšanu, lai tām būtu potenciāls atvairīt draudus. Viņš brīdināja par risku, ka pašreizējās ES aizsardzības iniciatīvas paliks tikai uz papīra un nedos reālus rezultātus.
Nākamā Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena nesen paziņoja, ka plāno izveidot aizsardzības nozares direktorātu.
ES pēdējos gados centusies ieņemt aktīvāku lomu aizsardzības jautājumos un palielinājusi sadarbību starp dalībvalstīm. Arī Savienotās Valstis ir aicinājušās Eiropas valstis uzņemties lielāku atbildību par savu drošību.
Tomēr jautājums ir sarežģīts, jo aizsardzība ir galvenā NATO kompetence. Organizācija, kurai pieder 22 ES dalībvalstis, paudusi bažas par darbības pārklāšanos vai iespējamo konkurenci gadījumā, ja ES īstenotu savus aizsardzības projektus.
Eiropas Auditoru tiesas ziņojumā norādīts, ka starp ES dalībvalstīm pastāv "acīmredzamas stratēģiskās domstarpības" un valda atšķirīgi uzskati par draudiem drošībai un atšķirīgi redzējumi par to, kādai būtu jābūt ES lomai.
Arī kopīgu tehnisko standartu trūkums apgrūtina iespēju sadarboties dažādiem militārajiem spēkiem.
Lai Eiropa spētu pati sevi aizsargāt, nesaņemot palīdzību no citiem, būtu nepieciešami vairāki miljardi eiro, secināts ziņojumā.
Tajā piebilsts, ka situāciju pasliktinājis Brexit, jo Lielbritānija salīdzinājumā ar citām bloka dalībvalstīm atvēl vislielākos līdzekļus aizsardzībai.