Vienbalsīgs spriedums
Džonsons mēneša sākumā lūdza Lielbritānijas karalienei Elizabetei II apturēt parlamenta darbību uz laiku no 10. septembra līdz 14. oktobrim. Viņš savu ierosinājumu pamatoja ar nepieciešamību sagatavot parlamentā izskatāmo valdības likumprojektu plānu, ko savā ikgadējā runā izklāstītu Elizabete II.
Premjera lēmuma pretinieki norādīja, ka tas ir nedemokrātisks, jo liegs parlamentam, kurā Džonsonam nav balsu vairākuma, iespēju paust nostāju par viņa Brexit plāniem. Džonsons kopš stāšanās amatā jūlijā ir uzsvēris, ka izvedīs Apvienoto Karalisti no ES 31. oktobrī ar vai bez vienošanās ar Briseli. Vairākums likumdevēju neatbalsta bezvienošanās Brexit, norādot, ka tas radītu milzīgus postījumu ekonomikai. Parlamentārieši vēlas, lai premjers vērstos pie ES ar lūgumu atlikt Brexit, ja viņam neizdosies panākt vienošanos ar bloku.
Karalistes Augstākā tiesa spriedumu pieņēma pēc tam, kad bija izskatījusi divas apelācijas par zemākas instances tiesu lēmumiem. Vienu no tiem bija iesniegusi uzņēmēja Džīna Millere, kura apstrīdēja Anglijas tiesas spriedumu, ka Džonsona lēmums pārtraukt likumdevēja darbību ir "pilnībā politisks" un tas nav jāvērtē tiesai. Otru apelāciju bija iesniegusi britu valdība, kas nebija mierā ar Skotijas tiesas spriedumu, ka likumdevēja darbības apturēšana bija nelikumīga un tikusi izmantota, lai kavētu parlamentu.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 25. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!