Eiropas Parlaments (EP) jūlijā atbalstīja Eiropas Savienības (ES) priekšlikumu investīcijas dabasgāzes un kodolenerģijas projektos atzīt par ilgtspējīgām. Priekšlikuma mērķis ir novirzīt privātās investīcijas, lai palīdzētu Eiropas Savienībai sasniegt mērķi līdz 2050.gadam panākt nulles siltumnīcefekta gāzu emisiju.
Taču vides aizstāvju organizācijas un daļa ES deputātu kritizējuši šo ierosinājumu, uzskatot, ka tas nepamatoti atzīst par zaļām fosilo un kodolenerģiju.
"Kurier" vēsta, ka Vīne iesniegusi sūdzību Eiropas Savienības Tiesā, bet neatklāja avotu, no kura iegūta šī informācija. Austrijas valdība laikraksta ziņoto neapstiprināja, bet norādīja: "Mūsu nostāja nav mainījusies. Mēs jau no paša sākuma sacījām, ka iesniegsim sūdzību."
Eiropas Savienības Tiesas amatpersonas Luksemburgā vēl nav sniegušas komentārus.
Austrijas enerģētikas ministre Leonore Geveslere ir solījusi, ka Austrija apstrīdēs ES lēmumu atzīt kodolenerģiju par zaļu, norādot, kā šī enerģija ir novecojusi un pārāk dārga, turklāt pastāv nopietnas bažas par drošību un neskaidrība, ko iesākt ar kodolatkritumiem.
Austrija jau sen ir kategoriski noskaņota pret kodolenerģijas izmantošanu.
1978.gadā Austrijā tautas balsojumā tika nolemts atteikties no valsts vienīgās atomelektrostacijas (AES) palaišanas, lai gan bija plānots vēlāk uzbūvēt vēl citas AES.