Vācijai "vajadzētu noteikt dienas kvotu un tad vest šos bēgļus tieši no Grieķijas, Turcijas un Jordānijas," kanclers sacīja intervijā laikrakstam Kurier.
"Austrija nevar un nedrīkst kļūt par [imigrantu] sadales centru. Tam ir jābeidzas," viņš paziņoja.
Faimans nevar pieņemt situāciju, kurā "katru dienu tiek laisti cauri vairāki tūkstoši cilvēku, no otras puses Vācijai mūs informējot, ka šodien tā valstī ielaidīs tikai 1000 vai 2000 [imigrantu]".
Vācijas kanclere Angela Merkele ir kritizējusi šādu pieeju.
"Ikviens, kurš slēdz valsts robežas, nedara neko bēgļu kustības cēloņu risināšanai," viņa paziņoja.
"Mums ir jāatrod ilgtspējīgs risinājums, ko mēs spēsim pamatot arī rītdien," norādīja kanclere. "Pirmkārt, [mums ir vajadzīgs] risinājums, kurā viena puse neizdara kaut ko tādu, ko pārējām valstīm vienkārši ir jāpieņem," uzsvēra kanclere.
Merkele ilgi ir aizstāvējusi Eiropas Savienības (ES) līmeņa risinājumu nelegālo imigrantu sadalei pēc tam, kad tie ir nonākuši Grieķijā un Itālijā.
Tomēr daudzi ES līderi ir izteikušies, ka tieši pati Merkele ar savu patvarīgo un vienpusējo "atvērto durvju" politiku nelegālās imigrācijas jautājumā iedrošina imigrantus doties uz Eiropu.
Balkānu reģiona valstis sākušas pastiprināt robežkontroli, kopš Austrija paziņoja, ka turpmāk pieņems ne vairāk kā 80 patvēruma pieprasījumus dienā un ļaus savu teritoriju šķērsot ne vairāk kā 3200 imigrantiem dienā.
Līdz ar stingrāku noteikumu ieviešanu tūkstošiem nelegālo imigrantu iestrēguši Grieķijā.
Šogad Eiropā ieradušies teju 120 000 nelegālo imigrantu, bet pērn - 1,2 miljoni.
Lielākā nelegālo imigrantu daļa necenšas palikt pirmajās ES valstīs, kuras viņi sasniedz - Itālijā vai Grieķijā -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.
Nelegālo imigrantu vidū tikai 30% ir Sīrijas kara bēgļi, pārējie ir ekonomiskie imigranti, decembrī atzina Eiropadomes prezidents Donalds Tusks.