Azerbaidžāna ir vairākkārt kritizējusi Franciju par atbalstu Armēnijai.
"Azerbaidžānas puse ir vairākkārt paziņojusi Francijai, ka runāšana draudu un spiediena valodā nedos nekādu rezultātu, un vēlreiz paziņo, ka tā veiks visus nepieciešamos pasākumus, lai aizsargātu savas nacionālās intereses," paziņoja Azerbaidžānas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis.
Francijas prezidents Emanuels Makrons atsauca vēstnieci Annu Bualonu uz Parīzi, lai apspriestu attiecības ar Azerbaidžānu, otrdien paziņoja Francijas Ārlietu ministrija.
Azerbaidžānas valdība ir noraidījusi Francijas iespējamo lomu sarunās ar Armēniju par miera līgumu. Baku arī kritizējusi ieroču darījumus starp Franciju un Armēniju.
Azerbaidžānas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis norādīja, ka Francija ir veikusi "atklātas un nepārprotamas pret Azerbaidžānu vērstas darbības" un sākusi "nomelnošanas kampaņu", kas ir traucējusi "centienus normalizēt attiecības starp Azerbaidžānu un Armēniju".
Makrons ir paudis bažas, ka Azerbaidžānas prezidenta Ilhama Alijeva teritoriālās ambīcijas sniedzas ārpus Kalnu Karabahas.
Erevāna un Baku ir izcīnījušas divus karus par Kalnu Karabahu - 2020.gadā un pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Pagājušā gada 19.septembrī Azerbaidžāna veica zibensofensīvu, kas nākamajā dienā beidzās ar vairāk nekā 30 gadus "de facto" pastāvējušās Kalnu Karabahas armēņu republikas varasiestāžu faktisku kapitulāciju. Pēc tās no Kalnu Karabahas uz Armēniju aizbēga faktiski visi armēņu iedzīvotāji.