"Jo ātrāk mēs vienosimies par mierīgu izstāšanos, jo ātrāk mēs varēsim sagatavot mūsu turpmākās attiecības tirdzniecībā," viņš paziņoja Eiropas Parlamentā (EP) Strasbūrā.
"Vienošanās par brīvu un godīgu tirdzniecību, bet arī par drošību un aizsardzību," Barnjē norādīja eiroparlamentāriešiem, kuri gatavojās balsot par "sarkanajām līnijām" gaidāmajās sarunās ar Londonu.
EP būs pirmā ES institūcija, kas nāks klajā ar oficiālu nostāju Brexit sarunās, un līdz ar to noteiks toni sarunu sākumam, piebilda Barnjē.
EK sarunu delegācijas vadītājs arī uzsvēra, ka pirms var sākties sarunas par dzīvi pēc Brexit ir jāpanāk vienošanās par Lielbritānijas izstāšanās "rēķinu", Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu tiesībām, Ziemeļīrijas robežu un citiem jautājumiem.
"Mēs to nerosinām, lai rīkotos taktiski vai, lai radītu grūtības Lielbritānijai. Tas ir nepieciešams, lai vienošanos panāktu divos gados, kas ir ļoti neilgs" laiks, skaidroja Barnjē.
Viņš arī brīdināja, ka "velns slēpjas detaļās".
Barnjē, kurš ir bijušais ES komisārs un ieņēmis ministra amatus Francijas valdībās, arī aicināja 27 ES dalībvalstis sarunu laikā saglabāt vienotību, valdot bažām, ka Lielbritānija varētu izmantot šķelšanos blokā.
"Ja savienība būs sašķelta, mēs riskējam, ka nebūs nekādas vienošanās," viņš atzina.
Jau vēstīts, ka Lielbritānija pagājušo trešdien iesniedza Eiropadomes prezidentam Donaldam Tuskam premjerministres Terēzas Mejas parakstīto vēstuli par Lisabonas līguma 50.panta iedarbināšanu, tādējādi oficiāli uzsākot izstāšanās procedūru no ES.
ES uzstāj, ka jaunu tirdzniecības līgumu starp abām pusēm būs iespējams parakstīt vienīgi pēc tam, kad Lielbritānija 2019.gadā būs no bloka izstājusies, tomēr nav izslēgta iespēja uzsākt sarunas par nākotnes attiecību "ietvaru" jau agrāk.