Viņi pauda uzskatu, ka NATO, nevis ES būtu jāpaliek par Eiropas aizsardzības stūrakmeni.
"Brexit" atbalstu paudis arī ģenerālis sers Maikls Rozs, kura vārds iepriekš tika minēts Dauningstrītas vēstulē, kurā tika pausts atbalsts valsts dalībai ES.
ES atbalstītāji apgalvo, ka piederība blokam un NATO nav pretrunā viena otrai.
Arī aptuveni 300 vēsturnieki, tostarp Saimons Šama, Ians Keršovs un Nīls Fērgusons, parakstījuši vēstuli, kurā norādīts uz Lielbritānijas "neaizstājamo lomu Eiropā" pagātnē un pausts aicinājums nepamest to nākotnē.
Vēstules ar aicinājumu Lielbritānijai palikt ES sastāvā nākušas arī no ASV un NATO.
Savukārt vairākas bijušās britu militārpersonas iestājušās par Brexit, tostarp Folklendu kara veterāns ģenerālmajors Džūljans Tompsons, bijušais bruņoto spēku komandiera vietnieks Džeremijs Blekhams un ģenerālleitnants Džonatans Railijs, kurš komandēja koalīcijas spēkus Afganistānā.
Viņi uzskata, ka Lielbritānijas intereses tiks labāk aizstāvētas, valstij neesot ES.
Rozs, kurš savulaik vadīja īpašos spēkus un bija komandieris Bosnijā, paudis bažas, ka ES cenšas izveidot pati savu armiju, kas mazinās NATO spēku ietekmi.
Dauningstrīta atzina, ka iepriekš šogad pieļāvusi kļūdu, publiskojot vēstuli, kurā Rozs minēts starp bijušajām augsta ranga militārpersonām, kas atbalsta Lielbritānijas palikšanu ES.
Rozs uzsvēra, ka suverenitāte un aizsardzība ir nenošķirami un ka ES politika jau ir nopietni iedragājusi Lielbritānijas kaujasspējas.
"Es uzskatu, ka Lielbritānijas devums Eiropas aizsardzībai var acīmredzami būt labāks tikai caur NATO," norādīja Rozs.
Vienlaikus viņš sacīja, ka apgalvojumi par Lielbritānijas dalības ES nozīmīgumu nākotnes mieram Eiropā zināmā mērā ir apvainojums Vācijai un Francijai.
Kampaņa, kas atbalsta valsts palikšanu ES, tikmēr paziņojusi, ka armijas vadībā dominē viedoklis, ka Lielbritānija ir drošāka un spēcīgāka, esot ES.