Starp tā dēvētās Brīvības kolonnas dalībniekiem, kurus iedvesmojuši kanādiešu kravas automašīnu vadītāji, kas izraisījuši haosu Otavā un bloķējuši svarīgākās transporta maģistrāles starp Kanādu un ASV, ir gan vakcinācijas pretinieki, gan ļaudis, ka pauž sašutumu par strauji augošajām enerģijas cenām.
Daļa autovadītāju, kas savus spēkratus bija novietojuši ceļmalās pie Šartras, aptuveni 80 kilometrus no Parīzes, ap plkst.5 atkal devās ceļā, liecina īsziņas, kas nonākušas aģentūras AFP rīcībā.
Protestētāju mērķis ir "izveidot tādu spēkratu masu, ko kārtības uzturētāju spēki nespēs apturēt".
Savukārt Parīzes policija vēsta, ka mobilizēti 7200 policistu un žandarmu, lai nepieļautu galvaspilsētas bloķēšanu.
Sagatavoti arī buldozeri barikāžu likvidēšanai, autoevakuatori protestētāju spēkratu aizgādāšanai uz improvizētām autostāvvietām un ūdensmetēji demonstrantu izklīdināšanai.
Pirmo reizi kopš 2018.gada beigām, kad varasiestādes centās apslāpēt tā dēvēto dzelteno vestu protestus, Parīzē ievestas arī žandarmērijas bruņumašīnas.
"Ja viņi bloķēs satiksmi vai mēģinās bloķēt galvaspilsētu, mums jābūt ļoti stingriem," uzsvēris premjerministrs Žans Kastekss.
Simtiem automašīnu, treileru un autofurgonu, kas startējuši no Lilles, Strasbūras, Šatobūras un citām Francijas pilsētām, piektdien sasniedza Parīzes pievārti, taču policija apgalvo, ka neviena no kolonnām galvaspilsētā vēl nav iebraukusi.
Saskaņā ar policijas aplēsēm kopumā protestētāju autokolonnās bija apmēram 3300 spēkratu.
Parīzes policija šo protesta akciju aizliegusi, jo tā varot novest pie "sabiedriskās kārtības traucējumiem", un protestētājiem par ielu bloķēšanu draud sodanaudas un administratīvie aresti.
Piektdienas vakarā aizliegumu atstāja spēkā tiesa, kas noraidīja divas protesta akcijas rīkotāju prasības.
Daļa protestētāju pēc akcijas Parīzē plāno turpināt ceļu uz Briseli, kur pirmdien paredzēta tā dēvēto Brīvības kolonnu "Eiropas saplūšana".