Bulgārija uzstāj, ka Ziemeļmaķedonijai ir jāatzīst savas pamattautas un tās valodas bulgāriskā izcelsme, bet Skopje uzskata, ka šis jautājums nav apspriežams.
Bulgārija arī grib, lai Ziemeļmaķedonija izbeigtu pretbulgārisku retoriku un veiktu izmaiņas vēstures grāmatās, kur Ziemeļmaķedonija dēvē par savējām abu valstu vēsturei kopīgas personības.
"Mēs atbalstām Ziemeļmaķedonijas iestāšanos ES, bet tam jānotiek pēc tam, kad tā paziņos par apņemšanos atrisināt strīdīgos jautājumus," Karakačanovs paziņoja sabiedriskajai radiostacijai BNR.
Karakačanovs, kurš ir arī nacionālistiskās partijas VMRO līderis, arī apsūdzēja Ziemeļmaķedoniju 2017.gadā noslēgta draudzības līguma neievērošanā, atļaujot medijos naida runu pret Bulgāriju.
"Tikai tad, kad šie jautājumi būs atrisināti, mēs piekritīsim sarunu sākšanai," sacīja Bulgārijas vicepremjers.
Bulgārijā veiktā sabiedriskās domas aptaujā 84% respondentu bija pret Ziemeļmaķedonijas dalību ES, kamēr nav atrasts kompromiss par kopīgās vēstures interpretāciju. 79% aptaujāto uzskatīja Ziemeļmaķedonijas atteikšanos atzīt savas pamattautas bulgāriskās saknes par "manipulāciju ar vēsturiskiem faktiem".